Pēdējā laikā, pārlasot dažādu drīzumā plānotu kultūras notikumu aprakstus, arvien biežāk uzmanību piesaista tādi piedāvājumi kā “atslēgties no drūmajiem politiskajiem notikumiem”, “paņemt pauzi no pasaulē notiekošajām šausmām”, “mirkli relaksēties no ikdienas steigas”. Arī Dailes teātra mūzikls “Meža gulbji” un Nacionālā teātra krāšņais uzvedums “Lieliskais Getsbijs” varētu tikt pieskaitīti šīm eskeipisma iespējām.

Latvijas kultūras kanonā līdzās citām mūsu kultūras vērtībām ietverti ne vien komponista Raimonda Paula darbi, bet arī režisora Eduarda Smiļģa veidotais Dailes teātris, turpat režisora un dramaturga Pētera Pētersona veidotais dzejas teātris un arhitektes Martas Staņas projektētā Dailes teātra ēka.

“Meža gulbji” būtu pieskaitāmi tām īpašajām izrādēm, kas veido Dailes teātra iestudējumu tradīcijas kanonu: muzikāla, atraktīva izrāde scenogrāfiski plašā un krāsainā vidē ar jauniem un skaistiem aktieriem, taču neaizmirstot arī brieduma gadu šarmu un to īpašniekus un īpašnieces. Šādu birku varētu piestiprināt vairākiem Dailes iestudējumiem, un tieši tā vēl arvien kalpo par ietekmīgāko skatītāju pūļu kopā saucēju izrāžu vakaros.

Tikām “Lieliskais Getsbijs” ar režisores Indras Rogas vadīto aktieru un dejotāju trupu mudina tos, kuri vēl nav atšķīruši Frānsisa Skota Ficdžeralda romānu, to drīz vien izdarīt un nevis iestrēgt kaut kur pusceļā, bet gan izlasīt to līdz pēdējai lappusei. Jāpiebilst, ka uz skatuves darbojas arī Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas "Mākslas" apakšprogrammas "Dramatiskā teātra aktiera māksla" un "Dramatiskā teātra režijas māksla" 2. kursa studenti. Starp citu, nākamgad apritēs 100 gadi kopš šī romāna iznākšanas – diemžēl tā autors savu pelnīto slavu un atzinību guva tikai pēc savas aiziešanas mūžībā 1940. gadā, 44 gadu vecumā.

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp