Dramaturgs Gunārs Priede (1928–2000) šo lugu uzrakstīja 1972. gadā dažu dienu laikā. Tā uzreiz nokļuva nevēlamo lugu sarakstā un pirmizrādi piedzīvoja 1973. gadā Igaunijā.

1976. gadā Māra Ķimele to pirmo reizi iestudēja uz Valmieras teātra skatuves un 2024. gadā atkal atgriezusies pie šī stāsta.

Augstu Gruzijas kalnos, pilsētā pie Melnās jūras, jau divus mēnešus mitinās Rasma ar savu smagi slimo dēlu. Juris ir cietis autoavārijā, kurā bojā gājusi puse ģimenes – tēvs un vecāmāte.

Juri vajā zilās govs ciešais skatiens, ko brīdi pirms avārijas viņš pamanījis šosejas malā. Tas līdz šim paviegli dzīvojušajā jaunietī kaut ko atmodina. Viņš lūdz māti sagādāt tautasdziesmu sējumus, par kuriem visi zina, bet izlasījis ir tikai retais.

Eksistenciālā nošķirtībā ģimene risina smagus jautājumus par vainu, noklusēto un to, kā dzīvot tālāk.

“Izrāde par to, kā dzīve piespiež pagriezt spogulīti pašam pret sevi un ieraudzīt ko negaidītu. Caur aiziešanu Juris savienojas ar savu būtību un, galu galā – pats ar savu tautu, ar visu, kas nav aptaustāms tikai ar rokām. Mums ir arī garīgais mantojums,” saka režisore Māra Ķimele.

Izrādes radošajā komandā arī scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, komponists Toms Auniņš.

Lomās: Artis Jančevskis, Ieva Puķe, Anna Nele Āboliņa, Tālivaldis Lasmanis, Baiba Valante, Aigars Vilims, Māra Vīgante.

Izrādi atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.