Arhibīskabs Jānis Vanags pagājušajā gadā piedzīvoja jau otro smagāko zaudējumu savā dzīvē. Pirms 16 gadiem Daugavā tika atrasts viņa vecākais dēls Krists, bet septembrī negaidīti mūžībā aizgāja viņa otrs dēls Gatis.
"Gatis bija neparasts bērns." Jānis Vanags par sava dēla aiziešanu mūžībā
Arhibīskapam Jānis Vanagam šie ir pārmaiņu gadi - pēc 32 kalpošanas gadiem viņš atstāj Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa krēslu un dodas pensijā.
"Tas nebija viegls laiks ne baznīcā, ne dzīvē, bija daudz izaicinājumu, un laika ritējums tik tikko sāk apklāt bēdas par jaunākā dēla Gata aiziešanu," atklāj Jānis žurnālam "Ieva".
Vanags izdevumam stāsta, ka Gatim ar veselību tiešām bija grūti: "Viņš gadu desmitus katru dienu dzīvoja sāpēs, un neviens nezināja, kas tas īsti ir. Cilvēks, kurš pastāvīgi cieš sāpes, ir noguris, un, kad noguris, tad nespēj turēt līdzi vienaudžiem, meklē veidus, kā ar to tikt galā, un tie ne vienmēr ir palīdzoši."
Neskatoties uz smago zaudējumu, Jānis Vanags žurnālam "Ieva" atklāj, ka gan Kristam, gan Gatim tieši pirms aiziešanas bija ļoti gaišs dzīves laiks. "Gatis bija pārcēlies pie mums, mēs runājām par nākotnes plāniem, par ārstēšanos. Un tad vienu rītu viņu atradām gultā mirušu.
Viņš aizgāja gaišā dzīves brīdī.
Neilgi pirms nāves viņš sešas vasaras nedēļas pavadīja slimnīcā. Mēs tieši no slimnīcas aizbraucām uz jūru, tā bija neparasta, pilnīgi bez viļņiem, un apvārsni nevarēja redzēt, tas saplūda ar debesīm. Un tad viņš gāja tur peldēt - debesīs."
Vairāk uzzini žurnāla "Ieva" jaunākajā numurā!