Šoreiz aplūkosim vienu no festivāla programmā iekļautajām filmām – dokumentālā kino režisora Džošua Opemheimera (Joshua Oppenheimer) debiju aktierkino, apokaliptisko mūziklu "Gals" (The End, 2024).

Stāsta centrā ir turīga ģimene, kas 20 gadus pēc globālas katastrofas dzīvo gigantisku izmēru sāls raktuvēs iekārtotā pazemes bunkurā.

Filmas tēlu vārdi tiek apzīmēti tikai ar viņu nozīmi, nevis personvārdiem: mēs iepazīstamies ar Tildas Svintones attēloto Māti, Tēva lomā ir Maikls Šenons un viņu Dēls Džordža Makkeja atveidojumā. Visi dzīvo vienkop, izolēti no apkārtējās (jau iznīcinātās) pasaules, nekad nepametot savu pazemes mītni.

Jāatzīst, ka šī filma ir ja ne unikāla savā mākslinieciskajā un jēdzieniskajā pieejā, tad izteikti oriģināla gan – tajā vienkop satiekas distopiskas tēmas (pasaules, kādu mēs to pazīstam, beigas) ar muzikāli pacilājošiem elementiem, kurus var noraksturot ar salikumu "smiekli caur asarām".

Varoņi savas emocijas un pārdzīvojumus pauž komponista Džoša Šmita (Josh Schmidt) simfoniski balstītā, laikmetīgu, tātad – izteikti šodienīgu mūzikas harmoniju caurstrāvotā partitūrā ar paša režisora sarakstītiem dziesmu vārdiem.

Muzikālie ielaidumi svārstās no apcerīgiem solo līdz visas aktieru grupas kopīgiem dziedājumiem, ievirzot filmas stāstījumu sirreālisma sliedēs.