Ētisku apsvērumu dēļ Tontegodes filmai "Anna LOL" liegta iespēja pretendēt uz "Lielo Kristapu" (1)

Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" spēlfilmu un animācijas filmu atlases komisijas eksperte, Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore Sonora Broka skaidro, ka filma "Anna LOL" bija iesniegta konkursam.

Viņa uzsver, ka ekspertu komisija vērtē filmas mākslinieciskās kvalitātes, tomēr nolēmusi filmu nominēšanai neizskatīt sakarā ar publiskajā telpā izskanējušajām filmas izveidē iesaistīto liecībām, kas norāda uz ētikas principu neievērošanu filmēšanas laukumā.

Režisora Tontegodes jaunās spēlfilmas "Anna LOL" pirmizrāde notika 31. oktobrī, ceļu pa kinoteātriem tā sāka decembra sākumā. Kinoindustrijai veltītais interneta žurnāls "Kino raksti" plānoja recenzēt arī šo kinodarbu, taču filmas uzņemšanas laikā sāka izplatīties runas par profesionālās ētikas pārkāpumiem darba procesā.

Žurnāla "Kino raksti" līdzredaktore, bijusī Rīgas Kinomuzeja vadītāja Elīnas Reiteres rakstā ""Anna LOL" un kinoprofesionāļu atbildība" uzsvērts, ka visas intimitātes ainas filmā ir simulētas, taču uz iesaistītajiem aktieriem tās esot atstājušas "satriecošu iespaidu". Reitere akcentē, ka šādas situācijas nedrīkst atkārtoties.

Viņas ieskatā filmu nozarei jādomā, kā ieviest trauksmes celšanas shēmu, veicināt izpratni par intimitātes koordinatora darba uzdevumiem, par darba devēju un ņēmēju tiesībām un atbildību, tai skaitā arī aktuālajā likumdošanā. Tāpat Reitere uzsver, ka šie ir jautājumi, kuru sistēmiskajā risinājumā būtu jāiesaistās nozares profesionālajām organizācijām - dažādu jomu ģildēm, asociācijām un Latvijas Kinematogrāfistu savienībai.

"Apzināties darba ētikas standartus, celt prasības producentiem un protestēt, ja standarti netiek ievēroti. Uzlabojumi šajā jomā izdotos labāk, ja diskusija norisinātos arī kinoprofesionāļu nevalstisko organizāciju līmenī, ne tikai tad, ja to kā prasību savu pilnvaru ietvaros uzstādītu kāda valstiska institūcija no augšas, piemēram, Nacionālais Kino centrs," skaidro kinokritiķe.

Kinozinātnieces ieskatā, sava daļa iniciatīvas jāuzņemas arī Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajai filmu skolai un citām mācību iestādēm, kas sagatavo jaunus kadrus Latvijas audiovizuālajai nozarei, lai studenti jau mācību procesā tiek iepazīstināti gan ar darba ētikas vadlīnijām, gan juridisko bāzi, kas regulē darba attiecības. Lai palīdzētu arī tad, kad jaunie kinoprofesionāļi sāk patstāvīgas darba gaitas, iespējams, vajadzētu domāt par mentoringa sistēmas ieviešanu.

"Mums kā sabiedrībai kopumā ir jāizglītojas par to, ko nozīmē informēta piekrišana, jo šis jēdziens, kaut radies ASV saistībā ar pacientu tiesībām ārstniecībā, mums katram var palīdzēt pastāvēt uz savu autonomiju un pašnoteikšanos," atzīmē eksperte.

Viņa skaidro, ka informēta piekrišana nozīmē, ka lēmumi tiek pieņemti no brīvas gribas un bez spaidiem, būdami informēti par dažādiem no mūsu darbības izrietošiem aspektiem. Tā ietver arī iespēju mainīt viedokli. Savukārt filmēšanas situācijā, īpaši intimitātes epizodēs, tas paredz, ka aktieris zina visdetalizētākajos sīkumos, kas konkrēti notiks epizodes filmēšanas laikā, cik lielā mērā nepieciešama atkailināšanās un no kādiem leņķiem kamera viņu filmēs.

Filma stāsta par jaunas meitenes Annas mēģinājumu tikt galā ar draudzenes pašnāvību, kā arī izgaismo virkni citu problēmu - gan ģimenē, gan skolā, gan pašas galvā, ar kurām saskaras jaunatne.

Filma balstīta uz notikumiem tehnikuma pēdējā kursa audzēknes Martas Sofijas Trences dzīvē, kas atspoguļoti viņas personīgajā dienasgrāmatā - ģimenes izjukšana, ballītes, tuvākās draudzenes pašnāvība, pašas emocionālais apmulsums, kas noved līdz pašnāvības mēģinājumam.

Filmas radošo grupu veido režisors Ivars Tontegode, operators Mārtiņš Jurēvics, sižeta un scenārija autore Trence, producente Stahovska. Galveno lomu filmā atveido Enija Selecka.