Vienlaikus VNĪ veicis lielu ieguldījumu valsts biroju attīstības jomā un ārējās robežas stiprināšanā, izbūvējot robežas žogu gar Baltkrievijas un Krievijas robežām.

VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova norāda: "VNĪ komandai un Latvijas sabiedrībai pabeigto attīstības projektu ziņā 2024. gads bijis ražas novākšanas gads, jo būvdarbu noslēgums piedzīvots un lauri plūkti virknei nozīmīgu attīstības projektu, izpildot sabiedrībai dotos solījumus. Esam gandarīti un pateicīgi visām iesaistītajām pusēm par kopīgi paveikto darbu."

Nozīmīgas kultūras būves

2024. gada pavasarī noslēdzās izaicinājumiem pilnā Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūve Lāčplēša ielā 25, Rīgā, kuru gan teātra trupa, gan Latvijas sabiedrība gaidīja ar lielu nepacietību. Būvdarbi veikti saskaņā ar arhitektes Zaigas Gailes ieceri un režisora Alvja Hermaņa vēlmi – "teātris ir kā mājas, trupa ir kā ģimene".

No vēsturiskās ēkas saglabāta vien ārējā fasāde un centrālā kāpņu telpa, taču teātra gars un vēsturiskā elpa šeit jūtama ik uz soļa. Izrādes var spēlēt nu jau trijās zālēs – Lielajā zālē un divās black box zālēs, kas elastīgi piemērojamas dažādu izrāžu vajadzībām un jebkādam skatītāju krēslu amfiteātra novietojumam. Tas iespējams, pateicoties pirmo reizi Latvijā izmantotam aprīkojumam.

Virs zāles ir metāla trosīšu klājs (milzīgs batuts) ar augstu slodžu noturību. Tajā apgaismojums, tāpat kā dekorācijas un citas tehnoloģijas ir stiprināms jebkurā vietā, nodrošinot radošajam izteiksmes veidam atbilstošas variācijas.

Savukārt otrais stāvs, kas savulaik bija pastaigu gaitenis apmeklētājiem, tika atdots aktieriem un režisoriem. Te viena pie otras izvietotas grimētavas un atpūtas telpas, kas aktieru slengā tiek dēvētas par "komunālo dzīvokli". Katrā grimētavā ierīkoti divi līmeņi, otrajā – vietas gulēšanai. Aprīkojums grimētavās daļēji tapis no vecās ēkas jumta konstrukcijas demontāžas procesā iegūtajām koka brusām.

Lielisks ieguvums ir izbūvētās pagraba telpas ar velvētajiem griestiem, piemērotas dažādām darbnīcām, dekorāciju darināšanai un uzglabāšanai uz vietas ar iespēju tās nogādāt uz jebkuru stāvu 6 m garā un 3,5 m platā liftā.

Lāčplēša ielā jau no tāluma ainavā paveras pārbūvētā Jaunā Rīgas teātra šņorbēniņi, kas paceļas augstu virs lielās zāles. Nozīmīga vieta atvēlēta teātra publiskajai ārtelpai ar soliņiem un zaļumiem, kur cilvēkiem piesēst, lai parunātos un atpūstos no pilsētas kņadas.

Vecais ēkas apjoms un tās jaunie apjomi ir savstarpēji savienoti ar stiklotu gaisa tiltiņu. Kad projekts sākotnējās idejas formā nonāca pie VNĪ, tas bija paredzēts kā vienkāršs remonts ar pieticīgu budžetu – ap 7 miljoniem eiro (2008. gadā), taču jau tad bija skaidrs, ka Latvijas kultūras dzīvē tik nozīmīga būve ir pelnījusi ievērojamāku ieguldījumu, tādēļ laika gaitā projekta mērogs audzis no remonta ar nelielu piebūvi un fasādes atjaunošanu līdz arhitektūras pērlei, ko varam baudīt šodien.

Pērn savu atdzimšanu piedzīvoja arī Valmieras teātris, kas kopš 2024. gada vasaras paveras pilsētas ainavā kā jauns simbols kultūras dzīvei. Galvenais būvprojekta mērķis bija uzlabot ēkas energoefektivitāti un enerģijas pārvaldību.

Papildus Lielajai zālei arī šajā teātra namā izbūvēta black box zāle, kas ļauj pielāgot telpu dažādiem izrāžu veidiem. Zāle aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām un elastīgu skatuvi, teātra trupai saņemot plašas iespējas radošam darbam.

Gaidīts notikums bija arī vēsturiskās ēkas Mārstaļu ielā 6, Vecrīgā atjaunošana, pielāgojot 1400 m2 plašās telpas Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgajai ekspozīcijai, kas būs veltīta tēmai "Prokrastinācija un radīšana".

Ēkai ir īpaša mākslinieciska aura – šeit savulaik ar atradās hostelis un darbojās radošo prātu un bohēmistu iecienītā kafejnīca "M6". Atjaunojot ēku, saglabātas vēsturiskās liecības – sākot ar grezno rokoko stila ieejas portālu un beidzot ar plašo mansardu, kuru rotā milzīgas koka konstrukcijas, kuru izcelsme meklējama ap 16. gadsimtu, radot piemērotu vidi dzejas lasījumiem, muzikāliem pasākumiem un kopstrādes darbam.

Iekštelpās piestrādāts pie vairāku atklāto sienu gleznojumu atjaunošanas, bet ēkas iekšpagalmā restaurēti kādreizējie mākslinieces Helēnas Heinrihsones gleznojumi. Ēka pieņemta ekspluatācijā 2024 .gada jūlijā, šobrīd turpinās darbs pie muzeja ekspozīcijas ierīkošanas, lai muzejs savā simtgadē – šīgada pavasarī – varētu aicināt apmeklētājus pie sevis ciemos.

Jauni radošie kvartāli Rīgā

Bijušais Tabakas fabrikas kvartāls tika uzskatīts par vienu no Rīgas degradētajām apkaimēm, kurā saglabājusies vēsturiskā industriālā vide. Kvartāla atdzimšana ir prasījusi vairāku gadu apjomīga un intensīva darba, taču kopā ar visiem projektā iesaistītajiem ir izdevies ne tikai saglabāt vēstures liecības, bet arī sniegt jaunas iespējas studentu labbūtībai un radošajam iedvesmojumam, kā arī paša kvartāla izaugsmei.

Projekts realizēts saskaņā ar arhitektu biroja NRJA vīziju un tā ietvaros Latvijas kultūras akadēmijas (LKA) vajadzībām pielāgotas trīs ēkas – Nacionālā Filmu skola, filmēšanas paviljons un Gara māja, kurā norisināsies LKA doktorantūras un maģistrantūras studējošo lekcijas, darbosies LKA Tālākizglītības centrs un LKA Kultūras un mākslu institūts.

Līdz šim ir atjaunota un labiekārtota teritorija 2325 m2 apjomā un publiskās ēkas 1090 m2 platībā.

Savukārt turpat netālu, A. Briāna ielā 13, pārbūvējot un atjaunojot bijušo Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku, tapis moderns prototipēšanas centrs "Riga Makerspace". Tas paredzēts MIKC "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola" un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu vajadzībām.

Centrā atradīsies dažādu nozaru darbnīcas, piemēram, metālapstrādes, kokapstrādes, modes un tekstila dizaina darbnīcas, kas aprīkotas ar atbilstošām tehnoloģiskajām iekārtām.

“Riga Makerspace” telpās būs iespēja darboties arī jaunajiem uzņēmējiem, veicinot studentu un uzņēmēju sadarbību.

Valsts ārējās robežas stiprināšana

Neapšaubāmi, viena no VNĪ 2024. gada galvenajām prioritātēm bija valsts ārējās robežas stiprināšana. Pateicoties efektīvam darbam ar visām iesaistītajām pusēm VNĪ vadībā jūlijā tika pabeigta žoga, sešu novērošanas torņu un infrastruktūras izbūve gar Latvijas – Baltkrievijas robežu un gada nogalē tika pabeigta žoga izbūve gar Latvijas – Krievijas robežu prioritārajos posmos, īstenojot valdībai un Latvijas sabiedrībai doto solījumu.

Vienotais valsts birojs Talejas ielā 1

Pagājušais gads bija nozīmīgs pagrieziena punkts arī valsts biroju attīstības un optimizācijas jomā. Valdībā tika pieņemts lēmums par vairāku valsts pārvaldes iestāžu – Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu, kā arī virknes citu iestāžu pārcelšanu uz Vienoto valsts biroju Talejas ielā 1, Rīgā.

Tādējādi tika atbrīvotas vēsturiskās, savu laiku nokalpojušās ēkas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests darbu ēkā uzsāka jau pērn, dienesta vajadzībām pielāgotos mūsdienīgos birojos, kas veidoti pēc aktivitātēs bāzēta biroja principiem un radīs būtisku ietaupījumu valsts budžetā.

Tāpat vērienīgs notikums gada nogalē bija pirmā reģionā valsts kopstrādes biroja atvēršana Cēsu pilsētas centrā, Kr. Valdemāra ielā 2. VNĪ radījuši mūsdienīgu un energoefektīvu, uz aktivitātēm balstītu darba vidi valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, piedāvājot nomāt darba vietas.

Šis pilotprojekts palīdzēs testēt jaunas pieejas darba videi, palīdzot publiskajam sektoram darboties efektīvāk un attīstot starpnozaru sadarbību.

Šāds kopstrādes birojs ir būtisks solis ceļā uz darba vides uzlabošanu un iestāžu telpu platību optimizēšanu nākotnē un šādu reģionālo biroju izveidi arī citviet Latvijā.

Darbu birojā jau uzsākuši Valsts zemes dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, LR Tieslietu ministrijas un LR prokuratūras darbinieki, taču ir vēl pieejamas darba vietas. Plašāku informāciju iespējams atrast VNĪ tīmekļa vietnē.