2025. gadā Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – LNRMM) svin savu simtgadi. Jaunā izstāde ir daļa no aizsāktā izstāžu cikla, kas atklāj muzeja krājuma daudzveidību un saspēli ar dažādām disciplīnām, šoreiz pievēršoties kino mākslas un literāru darbu mijiedarbībai un interpretācijām.

Izstādes fokusā izvēlēts brāļu Reiņa (1839-1920) un Matīsa (1848-1926) Kaudzīšu romāns “Mērnieku laiki” (1879), kam 2024. gadā tika atzīmēta 145. jubileja kopš tā pirmpublicēšanas.

Brāļu Kaudzīšu kolekcija ir nozīmīga arī LNRMM vēstures kontekstā. To cītīgi veidojis muzeja dibinātājs, skolotājs un ģeologs Jānis Greste (1876-1951).

1926. gada pavasarī viņš sāka saraksti ar Matīsu Kaudzīti par viņa “rakstnieka stūrīša” izveidi, kas tā paša gada rudenī jau rezultējusies tik plašā materiālu vākumā, no kura varētu iekārtot ne vien stūrīti, bet pat veselu istabu.

Iegūto priekšmetu vidū arī romāna “Mērnieku laiku” (1879) manuskripts un tīrraksts. Romāns “Mērnieku laiki” ir stāsts par robežām – kā fiziskām, tā garīgām. Tas ir arī stāsts par mums, latviešiem, par mūsu identitātes, ētiskajām un morālajām robežām. Kas mēs bijām, esam un būsim nākotnē? Katra “Mērnieku laiku” interpretācija notiek savos mērnieku laikos – vai tā būtu zemes pārmērīšana ar cara Aleksandra II rīkojumu, kolektivizācija, privatizācija vai globalizācija, ekoloģisku un ģeopolitisku satricinājumu laiks – mēs atrodamies mūžīgajos “Mērnieku laikos”.

Izstādes kuratore Kristīne Želve aicina aizdomāties: “Mūsu scenārijs “Mērnieku laiku” varbūtējai trešajai ekranizācijai ir atvērts un nepabeigts, veidots pēc kartēšanas principiem, kur galvenais ir nevis rezultāts, bet saišu un kopsakarību meklējumi. Izstāde uzdod jautājumu – kādas robežas mēs varam un gribam novilkt šodien?”

Brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki” ir latviešu mūžīgais romāns, kuru var lasīt, pārlasīt, bet nekad nevar izlasīt – ikreiz, atkal paņemot to rokās, var brīnīties par divām lietām – cik precīzi mēs visi tur esam ierakstīti un ka tajā atkal un atkal ir iespējam atrast ko jaunu, iepriekš garām palaistu vai līdz galam neatskārstu.

Tāpēc šai izstādei, kurā satiekas literatūra un kino, ir dots nosaukums “Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai”, jo “Mērnieku laiku” pārlasīšana un interpretēšana – pētniecībā, teātrī, kino, – nekad nebūs pabeigta, slēgta, galīga. Īpaši šodien, 145 gadus pēc romāna uzrakstīšanas, kad atkal iet vaļā lielā pārmērīšana, un robežas vilktas, mainītas, pārkāptas un būvētas gan kartēs, gan cilvēku prātos.

Pirmā romāna latviešu literatūrā “Mērnieku laiki” interpretāciju vēsture ir bagāta un daudzveidīga – tas ticis pārizdots vairāk nekā 30 reizes, uzvests uz teātru skatuvēm arī vairāk nekā 30 reizes un divas reizes ekranizēts – 1968. gadā Voldemāra Pūces režijā un 1991. – režisora Vara Braslas interpretācijā.

Izstādes veidotāji:

Kuratore Kristīne Želve, māksliniece Ieva Stūre, pētniece Ilona Miezīte, skaņu ainavas autors Maksims Šenteļevs, projekta vadītāja Katrīna Kūkoja.

Radošā komanda:

Liega Piešiņa, Roberts Skrajāns, Kaspars Balamovskis, Ilze Cihovska, Juris Janševskis, Jānis Ķīkulis, Vizma Virse, Inga Malta, Annija Luīze Pentjuša, Elīna Kursīte, Gints Romanovskis, Emīlija Zobena.

Krājuma priekšmetus restaurēja Agris Strautmanis un Jānis Vilšķērsts

Izstādi iekārtoja Form Art Lab.