Meditāciju vadīs Rīgas Latviešu biedrības koklētāja – Rozīte Katrīna Ponne līdzās ar kopienas "Rīgas Danči" koklētājiem – Malvīni Mantinieci, Dzintaru Jēkabu Spīču un Madaru Lisovsku.

Pavasaris ienāk cilvēkos caur daudzveidīgām sajūtām, kuras grūti izteikt vārdos. Katram tas var izpausties atšķirīgi, bet ir arī kopīgais – trauksme, vēlēšanās doties kaut kur tālu, dejot un mest kūleņus, laisties ar kamaniņām no visaugstākā kalna, darīt ko neprātīgu. Vienā vārdā to sauc par mīlestību. Un tā nu ir sakritis, ka mīlestība tiek svinēta tieši Meteņa laikā, kas sākas februārī.

Mīlestība – katram tā nozīmē savu. Kokļu meditācijā notiks iedziļināšanās mīlestības jēdzienā, slāni pa slānim atšķetinot katra meditācijas līdzdalībnieka iekšēji dziļāko slāni un vārdos nepateikto. Notiks ieklausīšanās savā sirds balsī, jo mīlestība var ienākt klausītāju, iespējams, nosalušajās dvēselēs arī caur koklētāju pirkstu galiem, kas skar un glāsta stīgas, liekot tām vibrēt.

Kokles – sen zināms mūsu tautas mūzikas instruments, kas ierakstīts kultūras kanonā, izpētīts un izmērīts. Senākās kokles glabājas muzejos, jaunākas skan koncertos, mājās un festivālos. Ko vēl jaunu var mums pavēstīt kokļu meditācija?

Stāsta koklētāja Malvīne Mantiniece: "Man, kas visu mūžu bijusi koncertkokļu mūzikas skaņdarbu izpildītāja, etnogrāfiskā kokle dod īpašu brīvības sajūtu. Kad es skaru stīgas, tad ir sajūta, ka manas emocijas caur pirkstu galiņiem ceļo uz kokli, no kokles ievibrē telpu un cilvēkus apkārt. Brīnumaina brīvības sajūta, ko vēl pastiprina pārējo koklētāju saspēle."

Jāsaka, ka Malvīne nav parasta koklētāja, bet drīzāk saucama par dižkoklētāju, jo koklē 209 centimetrus garo Dižkokli. Visu mūžu koklējusi koncertkokli, tagad ir pirmā valstī, kas apguvusi unikālās, pasaulē vienīgās Dižkokles spēli.

Biļetes uz kokļu meditāciju atrodamas pievienotajā saitē.