Ja man būtu jānominē Latvijas kino lielākais pliknis, tad balvu, visticamāk, saņemtu Juris Žagars, jo viņu izģērbt pamanās daudzi un visos laikos. Nevar jau neko pārmest, aktiera ķermenis patiesi ir labi trenēts, un nav kauns skatīties ne gadsimtu mijā uzņemtajā seriālā “Saldā indes garša”, nedz daudziem Kristapiem nominētajā filmā “Cildenie”, kur jau pirmajā kadrā Žagars pliks iedzīts upē. Jāteic, ka kino tas plikums īsti vietā, jo neba nu jāpeldas drēbēs, vienīgās iebildes pret Žagara izģērbšanu man bija Kairiša “Tumšajos briežos”, kur Belickas varone ar bises galu pārvieto Žagara varoņa vīrieša lepnumu no vienas ciskas uz otru. Sitiet mani nost, nesapratu, kāpēc man pa visu ekrānu bija jāskatās uz aktiera mantību.
Kur ir tā robeža, kad kailums ir iederīgs, bet kurā brīdī sāk pārņemt sveškauns? To vaicāju kā aktieriem, tā režisoriem!