Žurnāls "The Wire Magazine" savulaik citējis mākslinieku Kristianu Mārkleju (Christian Marclay): "Džoana La Barbara ir eksperimentālā vokāla karaliene." Šī paša žurnāla laikmetīgās mūzikas apskatnieks Džūlians Koulijs (Julian Cowley) mūziķes karjeru rezumē: "La Barbara ir meklējusi piedzīvojumus amerikāņu mūzikas mežonīgākajās robežjoslās, un viņas radītās kompozīcijas ir tiekušās uz cilvēka balss iespēju robežām."

Muzikologs Alekss Ross (Alex Ross) izdevumam "The New York Times" rakstījis, ka “La Barbarai ir patiešām skaista balss. [..] Viņa ir iedvesmojusi gūzmu jaunās mūzikas, tostarp Mortona Feldmana un Roberta Ešlija šedevrus."

Visbeidzot, izdevums "San Francisco Examiner" viņu nodēvējis par "vienu no mūsu laika izcilākajām vokāla virtuozēm".

Džoana La Barbara ir attīstījusi virkni eksperimentālu vokālo tehniku, kas jau vairākas desmitgades iedvesmo nākamās avangarda vokālistu paaudzes – šeit par piemēru var minēt tādus aizvadīto "Skaņu meža" izlaidumu viesus kā Šārmeinu Lī (Charmaine Lee), Dženiferu Volšu (Jennifer Walshe), Odriju Čenu (Audrey Chen), Sofiju Jernbergu (Sofia Jernberg) un Maju Ratki (Maja Ratkje).

La Barbaras tehniku raksturo īpašs, savam laikam inovatīvs balss radītu skaņu krājums – tas ietver dziedāšanu virselpā, klikšķus, treļļus, elsas, multifoniju un skaņas, kas radītas, ievelkot elpu. Daudzi La Barbaras skaņdarbi strādā arī ar telpu akustiku, elektroniku un daudzkanālu skaņu.

2008. gadā Amerikas Mūzikas centrs ("American Music Centre") La Barbarai piešķīra goda rakstu par viņas ievērojamo ieguldījumu ASV laikmetīgajā mūzikā. Viņa ir saņēmusi arī Džona Keidža fonda balvu un Džona Saimona Gugenheima fonda balvu par izcilību mākslā.

"La Barbara ir strādājusi ar nozīmīgākajiem vārdiem mūzikā pēdējo piecdesmit gadu laikā," raksta medijs "The Quietus".

Džoana La Barbara ir aktīva gan kā komponiste, gan, protams, kā citu autoru mūzikas izpildītāja – līdzās iepriekš minētajiem viņas slavenāko veikumu vidū ir Džona Keidža (John Cage), Elvina Lusjē (Alvin Lucier), Filipa Glāsa (Philip Glass), Stīva Reiha (Steve Reich) un viņas vīra Mortona Subotņika (Morton Subotnick) darbu izpildījumi.

"Būt par dziedātāju ir interesanti, jo uzstāšanās laikā nākas domāt par pašas radītajām skaņām – telpu akustika tās "atnes" man atpakaļ," La Barbara komentē kādā intervijā. "Mana uzmanība ātri pārslēdzas no skaņām, ko es radu telpā, uz šīm pašām skaņām, kad tās nāk no skaļruņiem, visbeidzot apsverot kopējo manas dziedāšanas efektu. Tam visam jānotiek paralēli, un vienlaikus es nevaru aizmirst arī par radītās mūzikas emocionālo saturu."

Šajā pašā sarunā viņa uzsvēra, ka vokālisti "dzīvo savā instrumentā": "Mēdz teikt, ka vijolei ir ķermenis, tās fiziskais veidols. Es dzīvoju šajā instrumentā, šajā ķermenī. Un to nevar uz brīdi izslēgt vai nolikt malā."

Vokāliste ir darbojusies arī laikmetīgās mākslas pasaulē, sastrādājoties ar tādiem māksliniekiem kā Brūsu Naumanu (Bruce Nauman), Lorensu Vaineru (Lawrence Weiner), Kenetu Goldsmitu (Kenneth Goldsmith) un Metjū Bārniju (Mathew Barney), kura operfilmā “River of Fundament” atveidoja nozīmīgu lomu – rakstnieka Normana Meilera (Norman Mailer) atraitni.

"Skaņu mežs" ir eksperimentālajai mūzikai veltīts festivāls, ko šīs sfēras vadošais žurnāls "The Wire" jau divkārt nodēvējis par lielāko avangarda mūzikas festivālu Baltijā. Tajā notiek koncerti, meistarklases un skaņu mākslas instalāciju ekspozīcijas.

Festivāla atbalstītāji ir Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Kultūras ministrija, Eiropas Savienības atbalstītie projekti "tekhnē" un "SHAPE+", ko atbalsta arī fonds "Pro Helvetia", kā arī "Valmiermuiža".

Biļetes ir pieejamas "Biļešu servisa" kasēs un tīmeklī. Vairāk informācijas festivāla tīmekļa vietnē.