Koncerta programmu veidos gan Eiropas avangarda klasiķu Salvatores Šarīno (Salvatore Sciarrino), Džonatana Hārvija (Jonathan Harvey) un Valentīna Silvestrova (Валенти́н Сильве́стров) opusi, gan mūsu pašu vecmeistara Paula Dambja jaundarbs trio sastāvam.

Līdzās tiem savu īpašo krāsu ienesīs Ērika Ešenvalda un grieķu komponista Dimitra Maronida elektroakustiskie skaņdarbi. Paaudžu tilts tiks mests arī uz visjaunāko komponistu mūziku ar jaundarbu klavierēm solo, ko sacerējusi JVLMA kompozīcijas katedras studente Marina Anna Timofejeva.

Dambis ir latviešu kamermūzikas dārgumu kalējs un smalkmehāniķis, un viņa jaundarbs ir notikums Latvijas mūzikas dzīvē jau pats par sevi. Sevi pārliecinoši piesaka arī jaunā komponiste Timofejeva, kura šobrīd studē JVLMA Kompozīcijas nodaļā pie komponista un diriģenta, profesora Andra Vecumnieka.

Rakstot šo jaundarbu klavierēm solo, kuram dots nosaukums "Energy", autore ir domājusi par enerģijas kustību kā pastāvīgu, dinamisku procesu, ko skaņdarbā pieredzēsim kā ātru punktu jeb skaņu pārvietošanos, kuras tomēr saista kāds neredzams magnētisms.

Jau agrā jaunībā uztverts par vienu no itāļu avangarda līderiem, mūsdienu laikmetīgās mūzikas dižgars Salvatores Šarīno radījis savu, ne ar ko nesajaucamu mūzikas valodu, kurā bieži dominē pieklusināta dinamika, taču katrs notikums šķiet spriedzes piesātināts, līdzīgi kā "no attāluma vērots vulkāna izvirdums", kā to reiz raksturojis pats komponists.

Viņa skaņdarbs "Melencolia I" čellam un klavierēm ar savu meditatīvo, apcerīgo un vienlaikus viscaur jūtīgo emocionālo afektu definē melanholiju kā estētisku emociju, caur kuras prizmu varam ieslīgt arī ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova trauslajā skaņu ainavā čella miniatūrā "Waltz of the Alpine Bells", vai ievērojamā britu modernista, budisma filosofijas iedvesmotā Džonatana Hārvija diptiha "Dialogue and Song" kontemplatīvajā dziesmas plūdumā.

Akustisko instrumentu radīto skaņas telpu paplašinās divi opusi ar elektroniku, kas abi iesaistās poētiskā sarunā ar kādu tekstu, kas bijis šo darbu iedvesmas impulss. Ērika Ešenvalda "Pēdējās vēstules" čellam un elektronikai citē pēdējo vēstuļu rindas, kuru autori bijuši karavīri un dabas pētnieki, kas zināja, ka mājās atgriezties vairs nespēs.

Elektroniskās ambiences ieskauts, čellists kā medijs iemieso sevī gan vēstules rakstīšanas, gan lasīšanas brīdi – ar lociņu čirkstinot stīgu tā, it kā zīmulis švīkstētu uz raupjā papīra, un tikmēr arī čukst uzrakstīto, it kā būtu vēstules adresāts.

Savukārt Dimitra Maronida "À l'état fissuré" (In a State of Cracking) klavieru trio ar elektroniku atsaucas uz Aleksandrosa Droseltisa dzejoļa "Pravietiskais putns" pēdējām rindām: "Kas ieplīst, tas kļūst skaists." Čakonas (senas spāņu dejas) formā rakstītajā skaņdarbā šī ieplīšanas skaņa atgriežas atkal un atkal, uzburot skaņu pasauli, kurā katrs muzikālais žests veidots no maziem plaisu un šķembu fragmentiem.

Un, kā jau minēts – tas viss izcilu kamermūziķu sniegumā. Pianiste Herta Hansena savā karjerā muzicējusi kopā ar virkni dziedātāju, mūziķu un kameransambļu, regulāri uzstājoties gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

Mākslinieciskā sadarbība ar čellistu, ilggadēju kamerorķestra "Kremerata Baltica" un tagad arī Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistaru Ēriku Kiršfeldu un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (iepriekš arī "Kremerata Baltica") I vijoļu grupas koncertmeistaru Sandi Šteinbergu turpinās jau vairāku gadu ritējumā. Visi mūziķi saņēmuši valsts augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu – par izcilu darbu ansamblī.