Tāpat Ivars līdz ar citiem dzejniekiem piedalīsies apaļā galda diskusijā Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā, Berga bazārā piektdien, 25. aprīlī pl. 16.00. 

Ivars Šteinbergs ir latviešu dzejnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks un atdzejotājs, filoloģijas zinātņu doktors. Izdevis trīs dzejas krājumus, no kuriem otrais – "Jaunība" (Neputns, 2022), saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu labākā dzejas darba kategorijā (2023). Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā laureāts (2024).

Kā dzejnieks sadarbojies ar RSU Anatomijas muzeju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Literatūras žurnāla "Strāva" redaktors, Fulbraita stipendiāts (2017-2018), pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā un docents Latvijas Kultūras akadēmijā.

Atdzejojis tādus autorus kā Luīze Glika, Roberts Blajs, Silvija Plāta, Anna Sekstone, Jans Vāgners un citus. Šteinberga dzeja tulkota angļu, somu, igauņu, lietuviešu un ukraiņu valodā. 2025. gadā tiks izdots autora jaunākais dzejas krājums.

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Es rekomendēju šo: skaļi atskaņojot Bēthovena 9. simfonijas fragmentu "Oda priekam", ieskriet aukstā dušā.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Es nekad nerakstītu par to, kas man šķiet garlaicīgi. Ir gan ļoti daudz lietu, kas tradicionāli uzskatītas par "garlaicīgām", bet kuras man šķiet aizraujošas. Lielākā daļa lietu tādas ir. Bet, ja kādreiz būs kāda lieta, kas man pa īstam šķitīs garlaicīga, es par to nerakstīšu. Es par to nerakstīšu visvairāk.

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?

Man ar Latviju asociējas meži, dzeja un skumja statistika.

Šogad festivāla virstēma ir "Entropija". Kāda ir tava entropijas definīcija?

Man par entropiju domas dažādas, haotiskas, nezinu, grūti spriest. Poētiski sakot, tas ir cilvēku radījums – sadalīt kosmosu "kārtības" un "nekārtības" kategorijās. Ārpus cilvēka kosmoss vienkārši ir, un viņš ir daudzveidīgs – dažās vietās, kā mēs to saucam, harmoniskāks, citviet – juceklīgāks. Man reizēm šķiet, ka to, ko tēlaini (viņpus termodinamikas) tiecas aprakstīt entropijas jēdziens, labāk apraksta jēdzieni "pārejošums", "mainība", "nepastāvība" un tamlīdzīgi. Respektīvi, svarīgāk par to, ka esmu messy (nekārtīgs – angļu val.) ir tas, ka esmu mirstīgs.

Par ko vēsta tava dzeja?

Kā kurā vakarā. Vakardienas dzejolis – nesenākais, ko uzrakstīju, – bija par tējkannu, kas slēpjas pelēkos akmeņos.

Tavs novēlējums labai dienai…

Lai tev labā nozīmē neparasta diena!

Ivars Šteinbergs

***