Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Šīgada Naumaņa balvas laureāts Šteinbergs: "Mums ir nepieciešama plašāka polemika mākslas kritikā"

Dzejnieks un kritiķis Ivars Šteinbergs piedalās teātra un kinokritiķa Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā un Jaunā kritiķa vai kritiķes veicināšanas balvas svinīgajā pasniegšanas ceremonijā "NN nakts" Jaunajā Rīgas teātrī. Foto: Edijs Pālens/LETA

Teātra un kino kritiķa Normunda Naumaņa (1962–2014) vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā pirmdienas vakarā saņēma dzejnieks un literatūrkritiķis Ivars Šteinbergs, savukārt Jaunās kritiķes veicināšanas balva piešķirta galvenokārt fotomākslas vērtētājai Danielai Zālītei.

Normunda Naumaņa balvas žūrijas priekšsēdētājs, filozofs un publicists svinīgajā vakarā Jaunajā Rīgas teātrī uzsvēra, ka šis ir desmitais gads, “kopš mūsu vidū vairs nav Normunda. Īss laiks, bet tomēr – tik daudz kas paspējis notikt”. Šlāpins arī atzīmēja, ka šī ir jau devītā balvas pasniegšana un jācer, ka tā pēdējo reizi notiek Miera ielas ēkā. Ļoti ticams, ka šāds scenārijs arī realizēsies un nākamajā janvārī kritikas autori un lasītāji pulcēsies atjaunotajās Jaunā Rīgas teātra telpās Lāčplēša ielā 25.

Ilmārs Šlāpins.
Ilmārs Šlāpins. Foto: Edijs Pālens/LETA

Lēmumu par šī gada nominantiem un uzvarētājiem pieņēma Normunda Naumaņa biedrības izveidota žūrija: jau pieminētais Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, mākslas zinātniece un izdevniecības "Neputns" izveidotāja Laima Slava, teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, literatūras kritiķe un pētniece Anda Baklāne, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš un biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.

Ivars Šteinbergs dzimis 1991. gadā. Kopš 2012. gada publicē dzejoļus, atdzejojums un literatūrkritiskus rakstus. Latvijas Universitātes Folkloras, Literatūras un mākslas institūta pētnieks, docents Latvijas Kultūras akadēmijā. 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju un 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (ASV) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē.

Ivars Šteinbergs improvizētā sarunā ar aktieriem Igoru Šelegovski (no kreisās) un Matīsu Budovski.
Ivars Šteinbergs improvizētā sarunā ar aktieriem Igoru Šelegovski (no kreisās) un Matīsu Budovski. Foto: Edijs Pālens/LETA

Aizvadītā gada novembra beigās Latvijas Kultūras akadēmijā aizstāvējis promocijas darbu par tēmu "Latviešu atdzeja padomju periodā: kultūras tulkojums un tulkošanas stratēģijas" un ieguvis zinātniskā doktora grādu (Ph. D.) mākslas zinātnē.

2020. gadā klajā nācis Šteinberga debijas dzejas krājums "Strops" ("Neputns"), kas 2021. gadā nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā un ieguvis 2021. gada Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju. Par dzejas krājumu "Jaunība" (“Neputns”, 2022) ieguvis Latvijas literatūras gada balvu 2023.

Turpinājumā – mana saruna ar priecīgo un pacilāto laureātu.

Raksta foto
Foto: Toms Treibergs/TVNET

Toms Treibergs: Tulkotājam viņa galvenais palīginstruments būs vārdnīcu kaudzīte blakus datoram – sākot no tulkojamās valodas tezaura līdz sinonīmu vārdnīcai. Kas ir tavi kā kritiķa visnepieciešamākie instrumenti?

Ivars Šteinbergs: Laba recenzija – vai tāda, kādu es gribu lasīt vai rakstīt – ir pilnasinīgs tā apskatāmā fenomena lasījums. Un lasījumam ir divas daļas, kuras ir labi jāsabalansē. Viens ir tas individuālais fantāzijas lidojums – tā tava stulbība vai dullība, atsaucoties uz dzejnieku Jāni Rokpelni. Tavs dullais iespaids vai asociācija, kas tevī ir radies vai arī ko tas uzlūkojamais darbs ir impulsējis.

No otras puses, ir jābūt faktoloģiskam iezemējumam. Un te nu mēs bieži krītam vai nu vienā, vai otrā grāvī – vai nu atreferējam kaut kādus faktus, vai arī pilnīgi paraujam gaisā to stāstījumu, pilnīgi nost no paša darba. Tad nu tas, kas ir jāizdara – tie grāvji jāapvieno upes gultnē.

Nepalaid garām!

Uz augšu