Galvenie festivāla pasākumi notiks kinoteātrī "Splendid Palace", kur Mazajā zālē 24. un 25. aprīlī gaidāmi festivāla dalībnieku dzejas lasījumi, bet 26. aprīlī Lielajā zālē notiks festivāla noslēguma dzejkoncerts, piedaloties visiem festivāla viesiem.

Turpinot nu jau ikrīta ciklu "Rīta kafija ar dzejnieku", kurā iepazīstinām ar festivāla dalībniekiem, šoreiz uzzināsim vairāk par dzejnieci Ramonu de Hesusu no Kolumbijas.

Ramona de Hesusa ir kolumbiešu izcelsmes dzejniece, esejiste, tulkotāja un aizrautīga lasītāja. Viņa dzimusi Kolumbijas pilsētā Medeljinā, vēlāk dzīvojusi Bogotā un Mumbajā. Kopš 2010. gada dzīvo Vācijā, kur ieguvusi maģistra grādu literatūrā Berlīnes Brīvajā universitātē, izglītojusies arī Nacionālajā Trešā februāra universitātē Buenosairesā Argentīnā, iegūstot grādu salīdzināmajā literatūrzinātnē.

2021. gadā autores dzejas krājums "Dos metros cuadrados de piel" ieguva Kolumbijas Nacionālo literatūras balvu. Citu sasniegumu klāstā ir Berlīnes Senāta stipendija ārzemju rakstniekiem, Jana Mihalska fonda stipendija Šveicē, kā arī vairākas nozīmīgas rezidences Štutgartē, Vīnē un citviet.

Šobrīd viņa dzīvo Oberbosā – 300 cilvēku apdzīvotā, nelielā ciematā netālu no Tīringenes.

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Man nemēdz būt rosīgi un enerģiski rīti, tāpēc nezinu, ko ieteikt. Man patīk pēcmiega aizmiglotības stāvoklis, ko cenšos izmantot, paskatoties no cita skatu punkta uz valodu un sevi pašu. Man šķiet, ka varu radīt labākus darbus, ja esmu attālinājusies no sevis pašas. Parasti no rīta sāku lasīt, pēc tam tulkot un lēnām pāreju pie rakstīšanas. Kad man ir sajūta, ka esmu pamodusies, es beidzu literārās nodarbes.

Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē tavu valsti šodien?

Šis ir ļoti grūtas jautājums. Ne vien tāpēc, ka jau 16 gadus dzīvoju Vācijā, bet arī tāpēc, ka man būtu jāpielieto krietna deva fantāzijas, lai redzētu savu valsti kā savu valsti, pat tad, ja Kolumbija ir mana valsts. Diez vai es to spēju. Man kā imigrantei šī tēma ir jutīga, taču tajā pašā laikā tā ļauj pārdomāt, ko tas nozīmē – būt piederīgam kādai vietai un kas ir tas, ko cilvēki abos okeāna krastos definē kā kopīgu.

Lai tomēr atbildētu uz šo jautājumu, es to sašaurināšu līdz mazākam mērogam – savam ciematam, kurā šobrīd dzīvoju Vācijā. Tajā mīt tikai 300 cilvēki. Tomēr, arī šajā gadījumā man ir grūti pateikt, kas reprezentē šo vietu. Man patīk debesis laukos, bet droši vien tā neskaitās atbilde, jo debesis visur ir debesis.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Vai kāds vispār spēj noteikt, par ko kāds raksta vai neraksta? Es domāju, ka rakstniecības skaistums un līdztekus posts un briesmas ir tajā, ka neviens nekad līdz galam nezina par ko raksta.

Rakstīšana pati atklāj sevi caur procesu, līdzīgi kā dzīve. Dažkārt es sāku rakstīt kādu ideju un nonāku pavisam citur nekā biju domājusi. Es labāk pārsteidzu pati sevi un ļauju rakstīšanai pašai būt pārsteidzošai. Es nekad nerakstītu par x vai y, jo baidos pārkāpt to robežu, kad sākas vilšanās. Tā būtu manas iztēles apcirpšana. Un tā nebūtu laba sajūta.

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?

Jūra, jūra un vēlreiz jūra. Pirms daudziem gadiem es pazinu kādu no Latvijas. Es iedomājos par viņu, arī par liegu melanholiju un labu mūzikas gaumi.

Šīgada festivāla tēma ir "Entropija". Kāda ir tava entropijas definīcija?

Neko daudz par to nezinu. Bet, ja man jādomā, ko nozīmē nenoteiktība un nejaušības, es laikam runātu par pieredzi mīlestībā.

Par ko vēsta tava dzeja?

Dzeja tā vai citādi ir saistīta ar valodu, tā izaicina valodu, padarot to par tās centrālo objektu. Tas ir veids, kā lūkoties uz dzeju un saprast savus darbus. Apstākļi, caur kuriem dzejolis risina attiecības ar valodu, var mainīties un var arī nemainīties. Vairumā gadījumu, vismaz pēc manas pieredzes, tie nemainās.

Es atkal un atkal esmu apsēsta ar vienām un tām pašām lietām, un es domāju, ka viss, ko es daru vai ceru darīt, rakstot, ir mēģināt tuvoties šo jautājumu dziļākai izpratnei.

Varētu teikt, ka mana dzeja ir par apsēstību un brūcēm.

Tavs novēlējums labai dienai…

Tā beigsies!

Ramona de Hesusa

Apsvērumi par Romas sabrukumu I

No spāņu valodas atdzejojis Edvīns Raups.