/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/21/16789330t1hc830.jpg)
"Kā mēs labi zinām, valoda izteic nodomu, un rakstīšana ļauj mums redzēt un saprast, kas slēpjas dziļākos slāņos. Tāpēc mana dzeja ir par vārdiem un skaņām, kas nav ietvertas tajā, ko es rakstu," stāsta turku dzejniece Gondža Ouzmena. Arī viņas darbus un domas par dzejas nozīmi pasaulē, kurā mums arvien vairāk jārēķinās ar dažādu veidu entropiju, dzirdēsim 4. Starptautiskajā dzejas festivālā "PAGE BREAK".
Gondža Ouzmena dzimusi 1982. gadā Turcijas pilsētā Burdurā, studējusi angļu valodu un literatūru Stambulas universitātē, 2016. gadā iegūstot doktorā grādu.
Autores pirmais dzejolis publicēts 1997. gadā, saņemot cildinošas atsauksmes "Yaşar Nabi Nayır" jauniešu konkursā, nodēvējot autori par "dzejnieci, kas lūkojas nākotnē".
Ouzmenas pirmais dzejas krājums "Kuytumda" (Man astē) izdots 2000. gadā, kam sekoja nākamie – 2008. gadā "Belki Sessiz" (Varbūt klusu) un "Bile İsteye" (Ar nolūku) 2019. gadā.
/nginx/o/2025/04/21/16789343t1h9bf2.jpg)
Viņas dzeja tulkota angļu, franču, spāņu, slovēņu, itāļu, holandiešu, rumāņu, persiešu, grieķu, maķedoniešu valodās un ivritā.
Autore izdevusi arī vairākas dzejas izlases, piedalījusies starptautiskos dzejas lasījumos dažādās pasaules valstīs un saņēmusi dzejas balvas, vairāku literāro žurnālu redaktore.
Ouzmena bijusi Starptautiskā Niluferas dzejas festivāla Bursā padomes locekle, darbojusies Triju jūru rakstnieku un tulkotāju padomē Rodā, Grieķijā, kā arī Lielbritānijā izdotajā žurnālā “Turkish Poetry Today”.
/nginx/o/2025/04/21/16789333t1h707f.jpg)
Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?
Ja godīgi, es neesmu "rīta cilvēks"! Man paiet kāds laiks, līdz sāku darboties rīta stundās. Tomēr, rosīgam un enerģiskam rītam es ieteiktu dejot pie savas iecienītākās dziesmas. Pēc tam varat skaļi nolasīt kādu no saviem mīļākajiem dzejoļiem.
Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē tavu valsti šodien?
Es nepārstāvu savu valsti, bet savu valodu. Tāpēc es ņemu līdzi savus dzejoļus, savas dziesmas un zinātkāri. Es arī paņemšu līdzi entuziasmu, jo šī būs mana pirmā vizīte Latvijā.
Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?
Es nekad nerakstītu par nacionālismu un spēka cildināšanu. Nevienā no saviem dzejoļiem!
Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?
Ar latviešu tautasdziesmām, Rīgas jūgendstila arhitektūru un izturīgajiem latviešiem, kas sirdī joprojām ir pagāni. Vēl ar Ventas rumbu – platāko ūdenskritumu Eiropā.
Kāda ir tava entropijas definīcija?
Es entropiju uztveru kā spektru. Tas ir plašs krāsu spektrs. Brīžiem tas var būt skaņu spektrs vai gaismas spektrs. Citkārt tas var būt viļņu spektrs, līnijas spektrs, saules spektrs, magnētiskais spektrs, frekvences spektrs, impulsu vai absorbcijas spektrs, reakcijas spektrs vai politiskais spektrs. Lai dzīvo anarhija!
Tāpat kā entropija ļauj siltumam pārvērties darbā, manā ķermenī pieejamā brīvā enerģija ļauj skaņām pārvērsties vārdos un vārdiem dzejoļos. Visām šīm skaņām un pat klusumam ir poētiska brīvība izplatīties, pārvietoties un sakārtot sevi tā, kā tās uzskata par piemērotu. Entropija: skaņas ir saplūšanas stāvoklī, vārdi ir izšķīšanas stāvoklī, līnijas ir vārīšanās stāvoklī. Lai dzīvo dzejas neparedzamība! Lai dzīvo dzejnieku neprognozējamība! Lai dzīvo haoss!
Par ko vēsta tava dzeja?
Kā mēs labi zinām, valoda izteic nodomu, un rakstīšana ļauj mums redzēt un saprast, kas slēpjas dziļākos slāņos. Tāpēc mana dzeja ir par vārdiem un skaņām, kas nav ietvertas tajā, ko es rakstu. Cītīgs lasītājs varēs sadzirdēt šīs apslēptās skaņas, atrast tumšos ceļus un izpētīt nezināmo. Katra tikšanās ir pārsteidzoša, jo tā stimulē pārmaiņas abās pusēs.
Mana dzeja ir cēlusies no ļoti bagātīgām mutvārdu tradīcijām, kuru pamatā ir dziedājumi, dziesmas, atskaņas, joki, mīklas, burvestības, leģendas, sakāmvārdi, mēles mežģi, vārdu spēles un tautas pasakas, kas ir plaši izplatītas visā Anatolijā.
Mani ļoti interesē, kā dzirdes komunikācija – skaņu struktūras ar tiem atbilstošajiem skaņas un akustiskajiem efektiem, asonanse, metrs, aliterācija, intonācija, atkārtojumi, rīmes un skaņas – gan uztur tradīciju dzīvu, gan lauž to. Šīs skaņas man piešķir spārnus, un tāpēc savā jaunākajā kolekcijā es eksperimentēju ar atskaņām bērnu dziesmās, apvienot individuālo un kolektīvās atmiņas.
Tavs novēlējums labai dienai…
Neliedziet sev glāzi vīna un labu grāmatu. Dzīvojiet atvērtu sirdi. Pagrieziet pasauli klusuma virzienā. Un šādos apstākļos diena būs ļoti laba.
/nginx/o/2025/04/21/16789344t1hdfb4.jpg)
Gondža Ouzmena
Līķi un mūļi miglā
Tomāts, kas līksmi notašķīja balto t-kreklu
nu ir sakaltis.
Manas bailes ir apbedītas. Sastingušas. Geuljazi ciemā.
Es gribu sākt no šīs vietas.
Tieši te, klētī. Viņiem tā ir visa pasaule.
Visapkārt klīst ievainota mūļa brēcieni.
Tu gribi tiem paiet garām kā plānai miglai.
Vienīgo reizi.
Rosa, kur tu šobrīd esi?
Kurš atveda šos līķus mums? Ar mūļiem.
Kāds, kurš pazaudējis savas mājas. Tagad piesardzīgi
viņi sauc šo vietu par pasauli. Šos zārkus par mājām.
Vai mēs esam redzējuši jūru kur citur?
Manai mātei blakus istabā lūst sirds.
Divas sapītas virves. Kaut kas līdzīgs tukšumam.
Blakus istabā kāds cīnās, lai nomirtu.
Viņi sauc šo vietu par pasauli. Ar lielām bailēm.
Šo vietu, kur šķirojam atkritumus.
Tramīgs brīdis. Kā briedis lēcienā.
Es tevi apbedīju. Kaulus un visu pārējo. Tava mute vēl ir tur?
Miglā, Rosa. Mirušie un mūļi ir miglā.
"Mirt nav nekas jauns šai pasaulē", teicis Jeseņins.
Pasaule ir tik miglaina, Rosa. Šī pasaule ir vieta, kur nomirt.
Līdz brīdim, kad uzlaižas putns.
Vienu dienu es arī aiziešu, Rosa. Cauri miglai.
Izstiepusies, plakana, ar trešo reizi, lai zinātu, ka tas uz labu.
No turku valodas atdzejojusi Madara Gruntmane.