/nginx/o/2025/05/01/16815769t1h26aa.jpg)
Ja vēlamies būt līdz galam godīgi, tad novembrī mums vajadzētu svinēt "Rakstaino cimdu dienas", bet decembra izskaņā "Balto autiņu dienu", savukārt vasaras saulgriežus pārdēvēt par "Plandošo brunču nakti", bet Lielo talku par "Ērto bikšu un jaku dienu". Ja labi pacenšas, tad katrai svinamajai dienai mēs varam piemeklēt savu tekstiliju, bet vai vajag?
Starp citu, Baltā galdauta svētku svinēšana nav nekas oriģināls vai nebijis. Mūsu dienvidu kaimiņi lietuvieši arī galīgi aptrakuši! Viņi Baltā galdauta svētkus (Baltosios staltiesės šventės ) svin… Otrajās Lieldienās. Pašpasludinātajā Užupes republikā Otrās Lieldienas ir Baltā galdauta svētki, kad pie galda ar krāsotām olām un citiem labumiem pulcējas ļaudis, ripina olas, notiek šokolādes olu medības un citas izdarības. Vārdu sakot, užupieši apdraud gadsimtiem senas tradīcijas Lieldienas nonivelējot līdz galdautam!
Protams, var jau saprast – Baltā galdauta svētki ir vieglāk izrunājami un atmiņā paliekošāki nekā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. Četri gari vārdi un nebūt ne ikdienā bieži lietoti. Ar īso variantu viss ir skaidrs – balts galdauts un svētki! Vienkārši kā puzle, kas paredzēta trīsgadniekiem!