29. aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notika Pavasara konference Literatūras zināšanas lasītveicinātājiem, kurā dažādi lasītprasmes veicināšanas entuziasti un speciālisti dalījās savā pieredzē un novērojumos par lasītprasmes situāciju gan pie mums Latvijā, gan plašākā skatījumā.

Kopā sanākšanas nozīmīgumu ar savu uzrunu paskaidroja LNB direktore Dagnija Baltiņa. Lūk, fragments no viņas sacītā.

"Lasīšanas iemaņas un ieradumi vairs neveidojas automātiski. Tie ir mērķtiecīgi jāveicina gan ģimenēs, skolās, gan sabiedrībā kopumā. Un tas jau tiek darīts. To veic skolotāji, veidojot attieksmi pret lasīšanu skolā. Bibliotekāri – veidojot pieejamu, pievilcīgu un dinamisku vidi bibliotēkās. Izdevēji – nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu literatūru. Sabiedriskie līderi – stiprinot lasīšanas vērtību publiskajā telpā.

Mēs redzam jūs kā pirmās līnijas atbalstu, kas ne tikai pārstāv lasīšanas ideju, bet to arī iedzīvina: veido lasīšanas paradumus, stiprina valodas pašapziņu, padara bibliotēku par dažādu paaudžu cilvēku ikdienas sastāvdaļu.

Mūsu kopīgais darbs noteiks, kāda būs Latvija pēc 10, 20 un arī 50 gadiem. Mēs nevaram at|auties uzskatīt lasīšanu par pašsaprotamu un bibliotēkas – par kaut ko nemainīgu. Mums jāveido lasītāju sabiedrība apzināti, mērķtiecīgi un ar pilnu pārliecību par tās nepieciešamību nākotnes Latvijai. Katrs solis, katrs projekts, katrs lasīšanas stāsts veido Latvijas nākotni. Un šajā ceļā mēs ticam jums – skolotājiem, bibliotekāriem, izdevējiem, lasītveicināšanas līderiem."

Viens no konferences runātājiem bija Leidenes Universtiātes emeritētais profesors Adrians van der Vēls (Adriaan van der Weel), pētnieks un domātājs par lasīšanas un rakstīšanas attīstību mūsdienu sabiedrībā. Viņa ekspertīze tiek aicināta un gaidīta daudzās Eiropas izglītības institūcijās, semināros un konferencēs, un arī LNB sanākušo pedagogu, bibliotekāru un grāmatizdevēju pulks bija patiesi ieinteresēts un iedziļinājies profesora stāstījumā.

"Mūsdienu vidē mēs nepārtraukti esam pārpludināti ar tekstiem, neatkarīgi no tā, vai tie tiek patērēti ziņu kanālos, valdības paziņojumos, nodokļu veidlapās, sociālo mediju jaunumos vai tiešsaistes iepirkšanās vietnēs. Teksts ir kļuvis par neatņemamu ikdienas dzīves sastāvdaļu, kas ir mūsu mijiedarbības un funkciju pamatā," ir pārliecināts Adrians van der Vēls.

Profesors ir viens no līdzautoriem Ļubļanas lasīšanas manifestam (2023) – rīcībpolitikas dokumentam, kurā ir uzsvērta augstākā līmeņa lasīšanas nozīme digitālajā laikmetā. Tajā aplūkots, kā digitālās tehnoloģijas maina mūsu lasīšanas paradumus un prasmes, bieži vien negatīvi ietekmējot ilgstošu lasīšanu un teksta izpratni.

Manifestā pausts aicinājums pievērst lielāku uzmanību augstākā līmeņa lasīšanas praksei, kas ietver kritisku un apzinātu lasīšanu, lēnu lasīšanu, nestratēģisku lasīšanu un ilgstošu lasīšanu. Šie dažādie lasīšanas paveidi ir būtiski, lai attīstītu analītisko un kritisko domāšanu, orientēšanos pārnestu nozīmju lietojumā, pacietību teksta izpratnē, empātiju un tekstā pausto ideju plašāku perspektīvu ieraudzīšanu.

Manifesta aktualitāti atbalsta vairākas organizācijas, tostarp Starptautiskā Izdevēju asociācija (IPA), starptautiskā autoru un autoru aizsardzības kopiena "PEN International" un Starptautiskā bibliotēku asociāciju federācija (IFLA).

Tikām pie mums, Latvijā, Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūts (LU IPI) aprīļa izskaņā sabiedrību iepazīstināja ar pētījumu par divu vecuma grupu – 4. klases un 15 gadu vecu skolēnu lasītprasmes rezultātiem mūsu valstī, balstoties uz datiem no diviem vadošajiem starptautiskajiem pētījumiem – PIRLS (Starptautiskais pētījums par lasītprasmes attīstību/Progress in International Reading Literacy Study) un PISA (Studentu un skolēnu starptautiskā novērtēšanas programma/Programme for International Student Assessment).

Analīzē norādīts, ka 4. klases vecumposma (10-11 gadi) lasītprasmē viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir ģimenes iesaiste bērna mācību un brīvajā laikā un ģimenes sociāli ekonomiskais statuss. Skolēniem, kuriem mājās bieži lasīts priekšā, kuri redz pieaugušos lasām un kuriem tiek dota iespēja pašiem izvēlēties lasāmvielu, mēdz būt augstāki rezultāti tekstpratībā.

Ne mazāk svarīga ir skolēna paša attieksme pret lasīšanu un pašpārliecinātība – bērni, kuriem patīk lasīt un kuri lasa grāmatu ārpus skolas vismaz 30 minūtes katru dienu, parasti uzrāda augstākus sasniegumus tekstpratībā, nekā skolēni, kuri mazāk pieredzējuši prieku no lasīšanas. Pozitīvāka attieksme pret lasīšanu ir īpaši izteikta meiteņu vidū, taču pētījumā norādīts arī uz iespējām lasīšanā iesaistīt zēnus, piedāvājot viņiem atbilstošāku un interesēm tuvāku lasāmvielu.