Izdegšana mūzikas nozarē – radošā procesa neredzamā cena (2)

Izdegšana nav vājums – tā ir sekas. Pasaules Veselības organizācija (PVO) izdegšanu raksturo kā hroniska darba stresa sekas, kas nav veiksmīgi pārvaldītas. Tā nav garīgas slimības diagnoze, bet gan profesionālas slodzes stāvoklis.

Mūzikas industrija – dinamiska, emocionāli intensīva un finansiāli neprognozējama – ir augsta riska vide.

Latvijas mūziķu vidū jau vairākus gadus vērojams augsts mentālās veselības grūtību pieaugums. Saskaņā ar 2023. gada aptauju, ko veica "Fonds Līdzskaņa", 79% aptaujas dalībnieku – mūziķu ikdienā domā par mentālas dabas problēmām un arī saskaras ar tām. Gandrīz divas trešdaļas (63%) mūziķu pēdējo divu gadu laikā paši saskārušies ar izdegšanas problēmu. Vairāk nekā 68% mūziķu atzina, ka jutušies emocionāli iztukšoti vai tuvu izdegšanai.

Vairums aptaujāto kā indikatorus mentālās veselības apdraudējumiem min ilgstošu nestabilitāti, emocionālu spiedienu un sajūtu, ka "viss jānes vienam". Kultūras nozare ir viena no intensīvākajām nodarbes sfērām – pastāvīga kritika, nepieciešamība būt radošam un augstas prasības var izraisīt emocionālu sabrukumu.

"No malas viss izskatās skaisti, bet tu vari atrasties uz skatuves un justies tukšs. Tieši tas padara izdegšanu tik bīstamu. Tā ir neredzama. Tā ne vienmēr izskatās pēc depresijas, un bieži vien to maskē darba rezultāti, panākumi, koncerti,"

skan kāda mūziķa atzinums. 

Izdegšana ir globāla tendence, kas skar radošās nozares visā pasaulē. Arvien vairāk pasaulē pazīstamu mākslinieku atklāti dalās savā pieredzē, lai kliedētu šīs problēmas stigmu un iedrošinātu citus meklēt palīdzību.

Popzvaigzne Džastins Bībers 2022. gadā pārtrauca savu turneju "Justice World Tour", atzīstot, ka viņam ir nepieciešams laiks, lai emocionāli un fiziski atveseļotos. Dziedātāja Adele 2024. gada februārī atcēla koncertus Lasvegasā, atzīstot, ka jūtas pārgurusi un zaudējusi sevi.

Savukārt Zeins Maliks, bijušais grupas "One Direction" dalībnieks, publiski stāstījis par to, kā ilgstošs stress un nemitīga publiskā uzmanība izraisījusi viņā trauksmi un radošo krīzi.

Šie piemēri liecina, ka pat šķietami veiksmīgākie un spožākie karjeras brīži sevī var slēpt dziļu izsīkumu.

Izdegšana nav individuāla neveiksme – tā ir sistēmiska problēma, kas prasa vispārēju izpratni.

Savās sajūtās dalās dziedātāja un dziesmu autore Elizabete Gaile, kura savā ikdienā piedzīvo gan radošu prieku, gan brīžus, kad viss sakrājas un prasa lielāku iekšējo līdzsvaru: ''Man vienmēr ir šķitis svarīgi ne tikai darīt darbu ar mīlestību, bet arī pamanīt, kā es tajā jūtos.

Ir bijuši brīži, kad radošais process kļūst saspringtāks, kad parādās nogurums un iekšēji signāli – "apstājies, ieelpo, parūpējies par sevi." 

Vēl nesen tā jutos, bet ticu, ka no malas to vispār nevarēja pateikt. Un tā tas ir ar daudziem - no malas izskatās, ka viss spīd un laistās, bet iekšēji ir tie brīži, kad ir grūti un sāp. Lai arī daru to, ko mīlu, visam ir jābūt līdzsvarā. Man ļoti palīdz meditācija un sports – tie palīdz sakārtot domas un atgriezties pie sevis. Un arī vienkāršas sarunas ar citiem, kad dalāmies ar to, kā mums patiesībā klājas. Tas palīdz saprast, ka neesi viens. Un tajā visā ir kaut kas ļoti cilvēcīgs un vērtīgs."

Kā pamanīt pirmos izdegšanas signālus? Eksperta redzējumu sniedz psihiatre, dr. Linda Rubene-Kesele.

Pārslodzes pazīmes neparādās pēkšņi vienas dienas laikā – to attīstība ir pakāpeniska. Agrīnie izdegšanas signāli bieži ir nemanāmi: pastāvīga noguruma sajūta, emocionāla iztukšotība, miega traucējumi, grūtības koncentrēties, samazināta radošā motivācija un fiziski simptomi, piemēram, galvassāpes vai muskuļu spriedze.

Ja šajā posmā nekas nemainās, simptomi var progresēt un pāriet izdegšanas sindromā vai pat psihiskos traucējumos – piemēram, depresijā vai trauksmes traucējumos, kur hronisks stress ir būtisks riska faktors.

Psihiatre uzsver, ka ne pārslodze, ne psihiski traucējumi nav vājuma pazīmes – tie ir ķermeņa un prāta signāli, ka slodze ir par lielu. Psihisku traucējumu gadījumā lomu spēlē gan faktori, kurus iespējams ietekmēt, gan arī tādi, kas ir ārpus viena cilvēka kontroles.

Šādas saslimšanas nekad nerodas viena iemesla dēļ. Mūzikas industrijā, kur robežas starp darbu un atpūtu bieži ir izplūdušas, šī realitāte ir īpaši aktuāla. Radošs darbs ir intensīvs, emocionāli prasīgs un nereti arī finansiāli nestabils – tādēļ līdzsvara uzturēšana starp ieguldīto darbu, piepūli un stratēģijām slodzes pārvaldīšanai ir būtiska, lai saglabātu labu pašsajūtu.

Speciāliste piekodina: ja mentālais un fiziskais līdzsvars ir zudis un sākušās veselības problēmas, ir svarīgi ļaut sev saņemt nepieciešamo palīdzību – gan no līdzcilvēkiem, gan profesionāļiem.

Kā rīkoties izdegšanas piefiksēšanas brīdī? Savu iedarbīgumu daudzviet apliecinājusi tā dēvētā "Trīs soļu pieeja".

Pirmais solis ir spēt atzīt un pieņemt, ka kaut kas nav kārtībā. Tas nav vājuma apliecinājums, bet gan signāls, ka ķermenis un prāts lūdz apstāšanos. Otrs – meklēt atbalstu. Saruna ar uzticamu cilvēku, psihologu vai kouču var būt pagrieziena punkts, kas palīdz ieraudzīt ceļu uz priekšu un atgūt līdzsvaru. Un visbeidzot – iekļaut profilaktiskas aktivitātes kā savas ikdienas sastāvdaļu.

Tas nozīmē: apzināti rūpēties par robežām, miegu, atjaunošanos, radošiem mirkļiem un telpu atelpai un ieelpai. Īsāk sakot – "telpu elpai". 

Tās ir vienkāršas, bet spēcīgas darbības, kas palīdz saglabāt ritmu neizdegot. Psihologi uzsver, ka profilakse ir tikpat svarīga kā ārstēšana. Veidojot veselīgus ieradumus – gan fiziskus, gan emocionālus –, mēs veidojam sistēmu, kas palīdz izturēt krīzes situācijas.

Profilakse nozīmē arī regulāru atgriezenisko saiti: sevis novērošanu, emocionālo higiēnu un laicīgu palīdzības meklēšanu, kad tā patiesi nepieciešama.

Īpaši mūzikas industrijā, kur darbs bieži ir neprognozējams un dažādas robežas izplūdušas, apzinīgi sākti preventīvie pasākumi var kļūt par izšķirošo faktoru ceļā uz ilgtspējīgu radošumu un veselību.

Mēs nevaram apturēt stresu, bet varam iemācīties ar to dzīvot.

Kur vērsties pēc palīdzības?

Smagākos gadījumos tiek ieteikts nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta – nepieciešamības gadījumā iespējams saņemt darba nespējas lapu (DNL), valsts apmaksātas psihologa konsultācijas vai virzīšanu uz ārstēšanu un rehabilitāciju.

"Fonds Līdzskaņa" sadarbībā ar sertificētiem mentālās veselības speciālistiem un nozares profesionāļiem ir izveidojis mērķziedojumu grozus, kuru ietvaros mūziķi var saņemt nepieciešamo palīdzību: vienreizēju konsultāciju (emocionālais "boost"); psihologa vai izaugsmes konsultanta sesijas; atbalstu profesionālajai izaugsmei un līdzsvara meklējumos.

Savukārt sabiedrība kopumā tiek aicināta palīdzēt un atbalstīt tos, kuri piepilda mūsu dzīves ar mūziku, lai viņi varētu turpināt darīt to, ko dara vislabāk.

Par to atgādina arī "Fonda Līdzskaņa" veidotie pasākumi, tai skaitā – Mūziķu labdarības skrējiens, kas šogad notiks jau ceturto reizi. Ikgadējā pasākuma mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību mūzikas nozares dalībnieku fiziskajai un mentālajai veselībai, kas ir būtiska ilgstošai un nepārtrauktai radošajai darbībai.

Mūziķu skrējiens 2025 ar saukli "Saglabā ritmu neizdegot!" notiks 13. septembrī Rīgā, pie Māras dīķa. Piedalīties tiek aicināti visi – gan mūziķi, gan klausītāji.

Reģistrācija "Mūziķu skrējienam 2025" atrodama pievienotajā saitē.