Gorillaz «Humanz» (Parlophone) 8/12

Kā mums labi zināms, Tramps tiešām kļuvis par prezidentu, taču, lai lieku reizi neradītu publicitāti jau tā visur medijos esošajam Trampam, 49 gadus vecais Olbārns pirms jaunā albuma izdošanas izņēma no satura visu, kas saistīts ar Trampu. Tiesa, albuma limitētajā izdevumā ir dziesma ar nosaukumu «The Apprentice», kas ir tieši tāds pats nosaukums kā realitātes šovam, kurā Tramps piedalījies.

Atgriežoties mazliet pagātnē, atgādināšu, ka «Gorillaz» 1998. gadā izveidoja divi čomi ar salauztām sirdīm - Olbārns un animators Džeimijs Hjūlits (Jamie Hewlett). Viņu pirmais albums guva milzīgus panākumus ne tikai Lielbritānijā, bet arī ASV, un tikai pārdots vairāk nekā visi Olbārna grupas «Blur» iepriekšējie ieraksti kopumā. Pēc nesenākā, 2010. gadā izdotā albuma «Plastic Beach» (ja neskaitām bezmaksas izdevumu The Fall), čomi atsvešinājās. Trīs gadus viņi savā starpā nesarunājās, līdz 2014. gada nogalē ledus tika salauzts un abi nolēma tomēr radīt vēl vienu «Gorillaz» albumu.

Olbārns šos gadus turpinājis daudz ceļot, regulāri strādādams ierakstu studijās, apmeklēdams jogas nodarbības. 2014. gadā viņš izdeva savu solo albumu, bet gadu vēlāk jaunu «Blur» plati. Savukārt Hjūlits ar jauno mīlestību pārcēlās uz dzīvi Parīzē, kur kala jaunus lielformāta animācijas plānus un daudz gleznoja.

Tā kā «Gorillaz» vispār savulaik radās tāpēc, ka Olbārns vēlējies īstenot savas repera ambīcijas, jaunajā albumā piedalās virkne reperu.

Un brīžiem jaunā plate izklausās kā dziesmu izlase, kā pleiliste, nevis viens monolīts albums.

Olbārns konceptuāli vēlējās uzburt futūristisku, antiutopisku nākotnes ainiņu, bet Hjūlits ar savām animācijām jaunās plates «Humanz» (ar «z») ideju skaidro citādi.

"Ar "z" tiek sniegta norāde uz robotiem - programmēšanu, smadzeņu skalošanu," viņš skaidro intervijā "Guardian". "Un tas ir jautājums - vai esam human vai humanz? Vai esam zaudējuši spēju domāt patstāvīgi, vai ticam tam, ko mums saka? Un iemesls, kāpēc «Gorillaz» personāži uz albuma vāka ir cilvēciskoti, izriet no jautājuma - vai šie varoņi kļūst vairāk cilvēki nekā mēs?"

Albums tapis vairākās pasaules malās - Čikāgā, Jamaikā, Parīzē, Londonā... Visu dziesmu autors ir Olbārns, savukārt svaigas vēsmas skanējumā ienesuši jaunās paaudzes producenti Remijs Kabaka (Remi Kabaka Jr) un Entonijs Kāns (Anthony «the Twilite Tone» Khan).

Pirms uzskaitu tos viesmāksliniekus, kas dzirdami platē, pieminēšu tos, kas māksliniecisku apsvērumu pēc palika «aiz borta». Albumā netika iekļauta «Blur» ģitārista Greiema Koksona spēle un franču dziedātāja Eluīze Letisjēra (Christine and the Queens). Bet uz Olbārna vēstulēm neatsaucās Morisejs (Morrissey), Šadē (Sade), Riks Ross (Rick Ross) un Dione Vorvika (Dionne Warwick).

Savukārt albumā dzirdami reperi Vins Steiplss (Vince Staples), Denijs Brauns (Danny Brown), Pusha T, D.R.A.M., «De La Soul», «Mercury» balvu ieguvušais britu dziedātājs Bendžamins Klementains (Benjamin Clementine), Kelela, Greisa Džonsa, Mevisa Steiplsa, Dženija Beta no «Savages» un daudzi citi.

Pats Olbārns albumā iedziedas tikai epizodiski, kas, manuprāt, ir plates mīnuss.

Vienīgā dziesma, kur jūtams, ka šis tiešām ir Olbārna muzikālais projekts, ir «Busted and Blue» - 4 minūšu ambienta atkāpe ar kinematogrāfiskām stīgām.

Izteiktas hiphopa dziesmas («Ascension», «Let Me Out») albumā mijas ar grūvīgiem soula, fanka skaņdarbiem. Lieliski izskan «Andromeda», bet, piemēram, «Strobelite» ar Pīvena Evereta vokālu droši iederētos jebkurā mūsdienu R&B ierakstā (Olbārna balss vispār šajā dziesmā neparādās). Šur tur ieskanas kaut kas no regeja, daba (viens no labākajiem skaņdarbiem ir «Saturnz Barz» ar Popkāna melodisko deklamāciju), šur tur kaut kas no dīvaina, stampājoša tehno («Momentz»), šur tur no 80. gadu sintpopa (Olbārns daudz klausījies agrīnos «Simple Minds»), un to visu atdala īsas uzrunas, ko ieskaņojis austrāliešu aktieris Bens Mendelsons (Ben Mendelsohn).

Ir nepieciešams laiks, lai iedziļinātos šajā albumā, taču arī pēc vairākām noklausīšanās reizēm pirmais iespaids tomēr saglabājies - ieraksts ir pārāk haotisks, sadrumstalots (neskaitāmie viesvokāli), tajā nav daudz noturīgu melodiju, prātā paliekošu tēmu. Ja nebūtu interesanto animāciju, šo varētu uzskatīt par stipri viduvēju Olbārna b-pušu albumu. Varbūt jāiepauzē, Deimon?

Izdošanas datums - 28.04.2017.