Svinīgā gaisotnē šodien Rīgā sācies XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku gājiens.
Svinīgais XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku gājiens (8)
Pirms gājiena sākuma skanēja Latvijas himna, pēc kuras valsts augstākās amatpersonas uzrunāja gājiena dalībniekus un skatītājus.
Pēc uzrunām sākās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku svinīgais gājiens, kuru atklāja tautastērpos ģērbti gājiena dalībnieki, rokās nesot Dziesmu svētku, Deju svētku, Līgo un Latvijas karogus. Viņiem gājienā sekoja pūtēju orķestris, aiz kura soļoja virsdiriģenti, Goda virsdiriģenti, virsvadītāji un Goda virsvadītāji, kā arī svētku rīkotāji, tostarp Latvijas Nacionālā kultūras centra un Kultūras ministrijas pārstāvji.
Gājienu atklāj Vidzemes kolektīvi, kam sekos dalībnieki no Kurzemes, Zemgales un Sēlijas, Latgales, kā arī diasporas kolektīvi un tad rīdzinieki.
Lai vērotu gājienu, ap Brīvības pieminekli pulcējies liels skaits dažādas vecuma skatītāju. Daļa skatītāju, vērojot gājienu, rokās plivina Latvijas karodziņus, kuriem otrā pusē sauklis «Latvijai - 100».
Kopumā gājiens ir 1,8 kilometrus garš, un tajā piedalās 1902 kolektīvi. Svētku gājiens noslēgsies Skonto stadionā ar Dziesmu un deju svētku dalībniekiem veltītu koncertu.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzrunājot svētku dalībniekus, pauda, ka caur laikiem un paaudzēm Latvija nesusi tai pašu dārgāko - dziesmu, deju un brīvību. «No biedrībām un koriem reiz sapulcējās tauta, un ar pirmo Dziesmu svētku gājienu uz savu valsti devās nācija. (..) Šie Vispārējie Dziesmu un deju svētki ir skaistākā dāvana mūsu Latvijas simtgadē. Šī dāvana pulcēs kopā dažādas paaudzes un stiprinās mūsu garu,» sacīja prezidents.
Viņš klātesošajiem novēlēja būt stipriem un vienotiem, kā arī godam nest Latvijas karogu, tautastērpus un lepni pārstāvēt ne tikai savu pilsētu un novadu, bet arī valsti. «Novēlu, lai mēs ikviens sevī justu piederību Latvijai un varētu lepni teikt: «Es esmu Latvija!»» pauda Vējonis.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sacīja, ka neatkarīga Latvija dibināta ar dziesmu un ar to valsts atguva arī brīvību. «Dziesma mūs vienmēr ir turējusi kopā visos laikos, devusi spēku un rādījusi ceļu rītdienā. Dziesma bija mūsu vairogs padomju okupācijas laikā, kad mēs izrādījām pretestību svešai varai. Ar dziesmu mēs nodevām savu garīgo mantojumu mūsu bērniem un bērnubērniem, un ir skaidrs: mūžu mūžos būs dziesma un mūžu mūžos būs Latvija,» uzsvēra Mūrniece.
Ministru prezidents Māris Kučinskis pauda, ka šodien gājienā kopumā pulcēsies 45 000 dalībnieki, kas pārstāvēs visu Latviju. «Te ir sajūtams mūsu lepnums, mūsu mīlestība un mūsu spēks. Te ir redzams, ka mēs varam daudz vairāk, nekā dažreiz mums pašiem šķiet. Lai katrs solis, ko šodien sper katrs svētku dalībnieks, ir viens solis pretī mūsu nākotnei. Lai Latvija ir mūžīga, lai mūžīga ir mūsu dziesma un lai mūžīga ir mūsu valsts,» viņš teica.
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde dalībniekiem novēlēja labu noskaņojumu un izturību svētku laikā. «Lai jums līksmas sirdis, lai gaišas domas un lai stingra mugura! Lai mēs darām dižas mūsu dziesmas, un tās darīs dižus mūs. Lai darām dižas mūsu dejas, un tās darīs dižus mūs. Lai darām dižus Dziesmu svētkus, un tie darīs dižus mūs. Lai darām dižu mūsu Latviju, un tā darīs dižus mūs,» sacīja ministre.