Harijs Veldre (1927 - 1999)

Harijs Veldre visu sava talanta spēku ziedojis tieši ainavas žanra attīstībai. Viņa košās ainavas nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu. Veldri īpaši saistīja pavasaris ar kūstoša sniega, brūnganas zemes, koku gaišo un tumšo toņu kontrastiem.

Katru gleznu veidojis pēc rūpīgām studijām.

Pievēršoties rudens un pavasara ainavai, mākslinieks tuvojas tam Latvijas dabas aspektam, ko izkopis Vilhelms Purvītis, savukārt zaļpelēkie un brūnpelēkie toņi viņa paletē norāda uz zināmu tuvību ar Valdi Kalnrozi.

Harija Veldres darbi šeit

Rūdolfs Pinnis (1902–1992)

Daudzus gadus strādājis Parīzē, lubānietis Rūdolfs Pinnis uzskatāms par vienu no glezniecības vecmeistariem. No 1919. gada līdz 1920. gadam glezniecību Pinnis apguvis Valdemāra Tones studijā, 1921. gadā sācis studijas Mākslas akadēmijā, taču būtiska loma viņa rokraksta izveidē bija 20. gadsimta sākuma Parīzes avangarda skolas ietekmei. Francijā autors pavadījis laika posmu no 1929. gada līdz 1935. gadam, kur apmeklēja privāto akadēmiju «Academie de la Grande Schaumiere».

Piņņa mākslinieciskajā sniegumā sabalsojas ekspresija un spilgta krāsu palete, kas īpaši jūtama viņa Latvijas meža tēlos.

Herberts Siliņš (1926 - 2001)

Uz latviešu mierīgā tonālās glezniecības fona īpaši krāšņi izceļas gleznotāja Herberta Siliņa darbi. Viņa darbos (ostas, jahtas un piejūras pilsētas) dominē krāsu intensīvie kontrasti.

Siliņš, pats būdams burātājs, īpaši izjuta jūru. Viņa krāsu spēks ir kā panorāmiska un varena simfonija.

Ansis Artums (1908 - 1997)

Ansis Artums, kas absolvējis LMA Purvīša vadīto dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu, lielāko sava mūža daļu saistījis ar kluso un gleznaino Tukumu, kaut arī dzimis Rīgā.

Artuma glezniecību raksturo košas un ņirbošas pavasarīgas gleznas, kas vēstī par gaismu, prieku un brīvību.

Aleksejs Naumovs (1955)

Nesen LNMM eksponētā Alekseja Naumova personālizstāde «Nebeidzamā ainava» apliecināja, ka Naumovs labprāt rotaļājas ar spilgtām, košām krāsām.

«Ir sajūta, ka gleznojot viņš smaida,» par Naumova gleznām izteikusies mākslas eksperte Helēna Demakova.