Pirmā dziesma, pēc kuras ir nosaukts albums, ir smalki ietērpta stīgu kvarteta skaņās. Dziesma «Somebody’s Child» ir «albuma sirds. Tā nosaka toni, tā izsaka albuma mērķi. Es biju Ņujorkā ziemas vidū un redzēju jaunu, skaistu sievieti, kas bija stāvoklī, aptuveni devītajā mēnesī, un viņa basām kājām stāvēja sniegā, tērpusies atkritumu maisā. Tas bija viss, kas viņai piederēja, – liels vēders un šis īpašais stāvoklis. Es šķērsoju ielu un vienlaicīgi ar citiem gājējiem mēģināju izvairīties no viņas, taču tad iedomājos, ka «viņa ir kāda bērns un, ja mana dzīve būtu bijusi citādāka, es varētu atrasties viņas vietā. Vai jebkurš no mums varētu atrasties viņas vietā!» Mēs esam ļoti atrauti no cilvēcīguma, un šis albums ir par cilvēcīguma atklāšanu sevī, par to, lai mēs patiesi saredzētu mums apkārt notiekošo, kaut vai uz brīdi aizmirstot mūsu pastāvīgo noliegumu.»
Vēl nesen dziedātājas precīzās novērošanas spējas tika vērstas uz viņas iekšējo pasauli, jo viņa koncentrējās uz savām jūtām. «Es sarakstīju albumu «Ebb & Flow» tieši pēc mana tēva nāves,» skaidro dziedātāja, atsaucoties uz faktu, ka viņas tēvs bija operas dziedātājs, kas viņas dzīvē bija ļoti nozīmīgs cilvēks. «Daudz vēlāk es sarakstīju dziesmu «No More Goodbyes» par to, ko mums atzīt ir visgrūtāk, – par to, ka atvadās ir atvieglojums, ka mēs vēlamies, lai sāpes beigtos.» Lai gan tas izklausās nopietni,