Ikstena uzsver, ka viņai Zariņa dzejas lasīšana ir kā dziedināšana. «Pa visu tumšo laiku, ko pārdzīvojis, cilvēks paliek garīgi spēcīgs un tīrs. Cauri nežēlības un šausmu labirintiem viņš izved mūs pie mīlestības, dzimtenes un dzejas spēcinošā avota,» stāsta Ikstena.

Viņa uzskata, ka «21. gadsimta bērniem» esot grūti iedomāties, ko nozīmēja apcietinājuma un ieslodzījuma pārbaudījumi, kā bija dzīvot atstumtam un aizliegtam. «Kā bija visu mūžu rakstīt dzeju un gaidīt, ka tā nonāks pie tautas, kurai tā veltīta. Uz šī fona mūsu gaušanās par šodienas dzīves netaisnībām patiesi ir tikai nieki. Bet šī dzeja nav tikai laikmeta liecība. Tā ir augstas raudzes lirika, kurā dzīves pamatvērtības iemirdzas grodas valodas gaismā. Gods, sirdsapziņa, cieņa, uzticība - vārdi, kuru nozīmi tik bieži piemirstam,» uzsver Ikstena.

Zariņš ir dzimis 1917.gadā un savas dzīves laikā nepiedzīvoja savas dzejas izdošanu. 1963.gadā viņam tika izvirzīta apsūdzība par Dzimtenes nodevību, par ko draudēja nāves sods. Pēc septiņiem gadiem Mordvijas lēģeros līdz pat nāvei 1981.gadā viņš tika vajāts. Daudzas reizes viņa dzeja tika atsavināta un iznīcināta. Pateicoties viņa lēģera biedram Bruno Javoišam, kas lielāko daļu no dzejoļiem zināja no galvas un no ieslodzījuma vietas iznesa klades ar viņa dzejoļiem, šodien ar tiem var iepazīties.

Pēc Dāboliņas paustā, rīt, 12. jūnijā, plkst.16 bijušās Valsts drošības komitejas «Stūra mājas» pagalmā, Brīvības ielā 61, notiks Ikstenas apkopotās Zariņa dzejas izlases «Jāizdomā brīvība» atvēršana.

Atklāšanā uzrunu teiks Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), uzstāsies vēsturnieks Edvīns Šnore un valodniece Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK). Pasākumā piedalīsies arī brīvības cīnītāji Bruno Javoišs, Agris Šēfers, Lidija Doroņina- Lasmane.