Busdriver savu radošo darbību sāka deviņdesmito gadu vidū, un pirmos ierakstus publicēja ap tūkstošgades miju – vairāk vai mazāk vienlaicīgi ar tādiem (vismaz tolaik) savdabīga un eksperimentāla hip-hopa māksliniekiem kā Aesop Rock, Doseone, El-P un, plašāk runājot, tādām izdevniecībām kā Anticon un Mush. Laikā, kad meinstrīma repa zvaigznes lielākoties vēl nebija apzinājušas laikmetīgās mākslas aktualitātes, viņa brīžiem absurdie teksti atsaucās uz parādībām, kas hip-hopa mūzikā tolaik nemēdza parādīties vispār: trokšņu mūziku, laikmetīgās mākslas personībām, akusmātisko mūziku un neatkarīgo kino, ieskaitot, piemēram, īpašas vārsmas, veltītas vācu režisoram Verneram Hercogam vai čehu avangarda animatoram Janam Švankmajeram. Vēlākos ierakstos parādījās arī jaušama interese par eksperimentālo roku un indīpopu – dziesmās kā viesmāksliniekus varēja dzirdēt grupas Deerhoof dalībniekus, un bija atrodamas pat grupas Animal Collective dziesmu kaverversijas. Vēl kāda īpašība, kas allaž izcēlusi Busdriver laikabiedru vidū, ir viņa mīlestība pret savdabīgu elektronisko mūziku: reperis sliecās sadarboties ar hip-hopa pasaulei neraksturīgi ekstravagantiem producentiem vēl pirms izdevniecība Warp verificēja alternatīvu bītmeikeru kustību visapkārt pasaulei, slēdzot līgumu ar producentu Flying Lotus. «Bītus» Busdriver dziesmām radījuši tādi producenti kā jau minētais Flying Lotus, Nosaj Thing, DJ Danger Mouse, Modeselektor, Moderat, Daedelus un Prefuse 73.
Šī gada sākumā Busdriver atgriezās pie klausītājiem ar divu dziesmu minialbumu «The Imperfect Cinema», savukārt jūnijā tika publicēts viņa jaunākais solo albums «Electricity is on Our Side». Mākslinieks, apgalvo, ka lielāko daļu albuma ierakstījis savās mājās, «bītu» radīšanai izmantojot novecojušu tehniku, kā arī uzsver, ka jaunais ieraksts «nav paredzēts nejaušam klausītājam.»