No kultūras mantojuma līdz komerciālam balagānam jeb ko par Dziesmu un deju svētkiem domā viņi

Marika Ģederte, uzņēmēja: «Mums, latviešiem, ir daudz, ar ko lepoties, bet vieni no, manuprāt, visemocionālākajiem svētkiem ir tieši Dziesmu un deju svētki - mūsu kultūras mantojums un nacionālās identitātes simbols. Brīdis, kad tautastērps iegūst īpašu lepnuma un patriotisma nozīmi. Šķiet, ka tieši tajā brīdī visi sadodas rokās un cilvēki kļūst daudz, daudz labāki. Kaut vairāk būtu šādu svētku!»

Kristīne Deimone, uzņēmēja: «No nacionāliem svētkiem

uztaisīja balagānu, kas sākās ar biļešu pārdošanas spekulācijām par summām, kas ir neadekvātas.

Varēja jau to taisīt no valsts vai pilsētas budžeta, un pats pasākums, protams, atspīdēs kā jau visi - alkohols, netīrība, sastrēgumi un neskaitāmi daudz cilvēku. Pēdējais jau, protams, labi - ieņēmumi un valsts tēla veidošana.»

Atis Zviedris, mūziķis: «Man kā mūziķim Dziesmu svētki nozīmē daudz. Savulaik esmu dziedājis Rīgas Doma zēnu korī, arī piedalījies skolēnu Dziesmu svētkos, un atceros vēl tagad šīs sajūtas. Brīnišķīga kopības sajūta, kad daudz, daudz koru sanāk kopā, ir samācījušies visas savas partijas. Tas ir tiešām liels, vienojošs un skaists notikums ne tikai dziedātājiem, bet, protams, arī apmeklētājiem. Ilgus gadus es nepiedalījos, jo nedziedāju nevienā korī, arī neizdevās apmeklēt svētkus, bet šogad mēs ar līgaviņu būsim arī apmeklētāju rindās un ne tikai klausīsimies, bet arī kādu dziesmu dziedāsim līdzi. Tas ir ārkārtīgi jauks un krāšņs notikums. Vienojošs, patriotisks notikums.

Ne velti olimpiāde ir reizi četros gados, futbola čempionāts, arī Dziesmu svētki. Mums pacietības ir vairāk

nekā visai pārējai pasaulei acīmredzot. Man ir milzīgs prieks arī vienmēr novērtēt dejotāju priekšnesumus, cik ārkārtīgi skaistus rakstus spēj izveidot ar dejām un tērpiem. Lielisks notikums, un es ļoti ceru, ka arī nākamās latviešu paaudzes turpinās šo lieliski iesākto tradīciju, un jācer, ka arī man pašam izdosies uzstāties kopā ar kori Dziesmu svētkos. Kaut kad savā dzīvē.»

Liene Greifāne, dziedātāja: «Man Dziesmu svētku laiks ir ļoti īpašs. Pati esmu piedalījusies divos Dziesmu svētkos. Vieni bija, kad gāju septītajā klasē, otri, kad mūzikas koledžā biju otrajā kursā. Pirmos atceros ļoti spilgti - liels daudzums cilvēku iet kopējā gājienā, turklāt ļoti tālu.

Tautastērpos - karsti, mēģinājumi - gari, ēst gribas, dzert gribas, gaidi to desu ar kāpostiem, bet, kad sākas vakara koncerts, tad sajūtas - neaprakstāmas.

Izdzīvo visu kā tādu lielu sapni. Dzīvo kādas skolas sporta zālē, viss notiek vēlu vakaros, visi dzied kopdziesmas, jo nevar aiziet gulēt. Otrie dziesmusvētki bija īpaši ar to, ka bija pirmā iemīlēšanās grupā «Time after time» un jo īpaši - saksofonistā Gintā Pabērzā. Es pēc tam braukāju uz koncertiem un mēģināju tvert viņa skatu. Tas bija mans iedomu puiša ideāls tajā laikā. Saksofons un viņš,» stāsta Liene. «Es laikam to pat nebiju nekad teikusi viņam, bet tagad to atcerējos. Būtībā šobrīd dziesmu svētku laiks ir īpašs, jo biļetes nav iespējams dabūt. Arī dziesmas gan dejām, gan Dziesmu svētku noslēguma koncertā tiek atlasītas ne tās skaistākās, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis, taču svētki ir skaisti, un to pirmo burvību nevienam neatņemt.»

Vita Baļčunaite, aktrise, dziedātāja: «Vieni no krāšņākajiem svētkiem! Pati esmu divas reizes piedalījusies Dziesmu un deju svētkos. Vienu reizi arēnā «Rīga», tiešraidē, kopā ar kolēģi aktieri Arturu Krūzkopu vadījām «Dziesmu svētkus Ziemassvētkos», kuri arī bija grandiozi un koši svētki. Šo ar dziesmām, dejām tautas garu vienojošo tradīciju gada vēsākajos mēnešos noteikti ir vērts atkārtot!

Sajūtu ceļojums, vadot un esot dalībnieku vidū, ir vārdos neaprakstāms. Jaudīgi, aizkustinoši un iedvesmojoši.

Savulaik gan dziedāju koros, gan dejoju tautas dejas, pārstāvēju kolektīvus skatēs, un tie visi tika uz Dziesmu un deju svētkiem, taču, tā kā Dziesmu un deju svētkos fiziski toreiz varēja pagūt būt tikai ar dziedātājiem vai dejotājiem, jo nevarēja apvienot un vienlaicīgi būt mēģinājumos Mežaparka estrādē ar Daugavas stadionā notiekošajiem, tā nu izvēlējos būt dziedātāju vidū.»

Laura Raila, dziedātāja: «Jau kopš bērnības esmu muzikālā vidē, mana mamma dziedājusi koros un arī piedalījusies Dziesmu svētkos, arī skatītāju rindās esmu bērnībā sēdējusi, man tas likās tik satraucoši! Arī es pirmoreiz dziedāju Dziesmu svētkos 16 gadu vecumā. Tas gan nav viegli, bet ļoti iedvesmo un uzlādē. Uzskatu, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam tas ir jāredz un tiem, kas dzied, - jāpiedalās.

Man tikai ļoti žēl, ka tas mūsdienās pārvērties par komerciālu pasākumu un biļetes maksā kosmosu.

Lai arī šie Dziesmu svētki spēcina mūsu tautu!»