Kas ir pēdējā grāmata, kuru tu izlasīji?

To var izlasīt manos grāmatu apskatos, kas gadā ir piecdesmit divi. Papildus izlasu vismaz divdesmit, trīsdesmit grāmatas. Nebūtu godīgi, ja izceltu tikai vienu.

Ko tu darītu, ja laimētu miljonu?

Nevienam neteiktu. Un tad pa kluso ieguldītu bērnos un viņu nākotnē, ierīkotu stalli veciem zirgiem, kas nevienam nav vajadzīgi, – es viņiem ļautu mierīgi un cienīgi novecot. Un ierīkotu ganības savvaļas zirgiem, lai noganītu savas pļavas un tur atjaunotos dabiskā flora. Ja godīgi – man ir saraksts šādam gadījumam.

Kas ir pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?

Ar meitu – viņa man piezvanīja, lai pastāstītu par saviem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Un tūlīt pat ar mammu – viņa bija uzvārījusi vistas buljonu un teica, ka tūlīt atnesīs (viņa dzīvo blakus mājā).

Vai tev kādreiz ir bijusi iesauka? Vari pastāstīt, kā un kāpēc tā radās?

Haha – tas taču elementāri. Mūsu dzimtā tas velkas no paaudzes paaudzē – skolas iesauka, kas diemžēl skar visus, kam ir uzvārds Rukšāne/s. Joprojām tā mani saukā anonīmos interneta komentāros – Ruksis un visi atvasinājumi no tā. Cieta vectēvs, tētis, es, mani bērni. Ir bijušas arī citas iesaukas, bet tās ir pārāk personiskas. Bet es lepojos ar savas dzimtas uzvārdu un tā izcelsmi.

Ja tu varētu pavakariņot ar vienu cilvēku – dzīvu vai jau aizsaulē aizgājušu – kurš tas būtu un kāpēc?

Ar Virdžīniju Vulfu. Mani fascinē viņas idejas un daiļrade, un gribētos uzzināt, kā ir cīnīties par tolaik radikālām pārliecībām. Es gribētu saprast, kā ir būt, esot tādam pārpasaulīgam talantam.

Ja tu varētu dot padomu sev, kad biji jaunāka, ko tu teiktu?

Pacietību, mīļā, pacietību, viss notiks. Bet vispār – nedrīkst sev dot padomus. Pieredze mūs veido, un es domāju, ka nebūtu mamma trim bērniem un autore romāniem, ja man būtu pacietība.

Ja tu uz dienu varētu kļūt par kādu citu cilvēku, kura dzīvē tu gribētu iejusties?

Sava vīra. Gribu iemācīties to mieru un bezrobežu labvēlību. Un nepadošanos.

Ja tev varētu būt viena superspēja, kas tā būtu?

Padarīt cilvēkus veselus.

Kurš ir tavs mīļākais seriāls?

Reti skatos, es dodu priekšroku lasīšanai. Iespaidu atstāja «Kalpones stāsts» (Hadmade’s Tale), jo bija interesanti salīdzināt ar grāmatu.

Kas ir tavs mīļākais dzēriens?

Kafija – melna, bez cukura. Un pelašķu tēja. Ja par alkoholu, tad šampanietis viennozīmīgi, bet tas ir reti.

Kas ir tavs mīļākais ēdiens?

Mammas gatavotā piena zupa ar ielaistajām klimpām.

Kad un kāds bija tavs pirmais skūpsts?

Es trenējos ar sevi – saliku divus pirkstus kopā un iztēlojos, ka tās ir otra cilvēka lūpas, un bučoju savus pirkstus. Pirmais īstais bija 16 gadu vecumā, un tas bija ļoti neveikls – abiem pirmais. Es pēc tam aizmuku un vēl ilgi nebučojos.

Kāds būtu tavs sapņu atvaļinājums?

Pie jūras. Jebkādas. Arī ziemeļu. Galvenais, lai nav aizsalusi un šalc.

Kurā slavenībā tu biji ieķērusies bērnībā?

Gundarā Vētrā – skrēju uz visām VEF spēlēm, arī Kijevā un Maskavā, adīju viņam cimdus, iepazinos ar viņa lielisko mammu. Jā, viņš to zina. Satikāmies jau pavisam pieauguši un kopīgi pasmējāmies.

Kas ir pēdējā filma, kuru tu redzēji kino, un kāpēc?

«Kriminālās ekselences fonds» – kā var neskatīties? Cenšos skatīties mūsējo veikumu. Plānā ir «Bille» un «Mērijas ceļojums». Es gan cenšos izvairīties no kinoteātriem un eju uz tiem tikai tad, ja ir kas īpašs. Visu pārējo var noskatīties internetā.

Ja tu būtu reperis, kā tu sevi dēvētu?

Snor-ke.

Kura pašmāju vai Holivudas aktrise atveidotu tevi filmā par tavu dzīvi?

Skārleta Johansone vai Guna Zariņa – tās būtu divas dažādas filmas, tāpat kā es neesmu viendabīga.

Ja tev pēkšņi būtu pilnībā brīva diena, ko tu darītu?

Visu, ko es gribu darīt, daru arī nebrīvās dienās.

Kas ir tava labākā īpašība?

Es māku klausīties un sadzirdu.

Kas ir tava sliktākā īpašība?

To lai labāk pasaka mani draugi un ģimene. Es pati sev varētu izdomāt simtiem sliktu īpašību.

Vai tev ir mājdzīvnieki? Kā viņus sauc?

Sune Oga – absolūti ideāls kane korso. Un miljons peļu pagrabā, šodien kā reiz tīrīju pagrabu un ievērtēju zaudējumus. Es gan pie mājdzīvniekiem pieskaitu visus, ko redzu pa logu, no Latvijā sastopamajiem dzīvniekiem neesmu redzējusi tikai lūsi un lāci. Stirnas, brieži, aļņi, ūdri, āpši, mežacūkas, zaķi, lapsas, bebri ir ikdiena. Pat vilks bijis divreiz.

Ja tu varētu pārvērsties par vienu dzīvnieku, kurš tas būtu?

Mednis. Medņi nemigrē, neceļo uz siltajām zemēm – viņi paliek tur, kur ir. Un viņiem ir drosme riesta laikā iznākt uz ceļiem un cīnīties pat ar automašīnām. Savulaik kopā ar ornitologu apsekoju medņu riestus, tas bija viens no saviļņojošākajiem piedzīvojumiem manā dzīvē.

Kas ir pēdējā lieta, kuru tu nopirki?

Laikraksta «The Economist» gada abonementu. Un trīs gurķus. Tā vismaz saka mana internetbanka.

Kura pašmāju slavenība tev simpatizē? Kāpēc?

Kārlis Vērdiņš. Man patīk viņa dzeja un sirdslabsirdība. Mani fascinē inteliģenti cilvēki.

Ko tu sevī gribētu izmainīt?

Gribētu būt apņēmīgāka, kad jāiet uz sporta zāli – neizgudrot attaisnojumus. Un gribētu sev uzburt talantu rakstīt dzeju.

No kā tu baidies?

No tuvāko cilvēku nāves.

Kas ir tava mīļākā filma?

Kā daudzskatītājs un daudzlasītājs es nevaru nosaukt vienu savu mīļāko, jo daudzām ir savs, īpatnējais, personiskais šarms un dvēseles stāvoklis. Filmās es vērtēju ne tikai sižetu un izpildījumu, bet arī režisora un scenārista personību, viņu skatījumu.

Kura ir tava mīļākā vieta Latvijā?

Tur, kur ir mana ģimene. Mājas. Un tur, kur ir putni un sēnes, – vietas šiem abiem ir katrā Latvijas novadā, mīlu visu Latviju.

Cik daudz laika tu velti miegam?

Deviņas stundas. Galvenais ir saprast, kad laiks iet gulēt, ja nākamajā dienā jāceļas. Es ar savu ilgo miegu burtiski atgūstu tās 3-4 stundas, ko gulēju tad, kad bērni bija mazi un strādāju divos, trīs darbos, paralēli rakstot grāmatas.

Kuri ir tavi mīļākie svētki?

Tad, kad bērni atbrauc ciemos. Tie katru reizi ir svētki.

Atklāj par sevi vienu lietu, ko daudzi par tevi nezina!

Es raudu, kad lasu labu dzeju.