10 lietas, ko darīt Jāņos!*

Mājiniekiem laipni ir jāsagaida viesus pie vārtiem. Tos jāaplīgo un jāapdzied.

Līgotāji, sētā ienākot, sasveicinās, dzied pretim, ko prot (klusējot nedrīkst nākt), un pasniedz ciemakukuļus.

Savlaicīgi atbraukušie līgotāji palīdz saimniekiem svētku sagatavošanas darbos. Sievietēm vienmēr atrodas darbs virtuvē, vīriem - pie pļaušanas.

Meitas un sievas pin raibu ziedu vainagus, lai būtu tik skaistas kā puķes un lai Dievs dotu auglību, raženus, veselus bērnus. Ir vairāki vainagu pīšanas veidi. Kas māk, pamāca nezinātājiem (pīt var bizē vai ar diegu). Meitas vij mazos zīlēšanas vainadziņus vai trejdeviņu ziedu (īpaši lasītu ziedu) vainagus. To dara tā: paiet pļavā 9 soļus un noplūc 3 ziedus, ko ierauga, iepin tos vainagā, atkal paiet 9 soļus, noplūc 3 ziedus, iepin tos vainagā utt.

Puišiem un vīriem pin ozolzaru vainagus, lai tiem tiek ozolu spēks un diženums. Neviena galva, lai nepaliek bez vainaga. Senie latvieši ticēja, ka no dabas var smelt tās spēku. Ticam un darām arī mēs!

Vīri kopā ar saimnieku izdomā, kur un kāds būs galvenais ugunskurs; kalna galā, dīķa malā, upes vidū uz salas vai uz plosta ezerā. Varbūt līgotāji kā kuršu zvejnieki liks malku laivā vai mucā un palaidīs jūrā? Vidzemnieki sagatavo vairākus ugunskurus visapkārt kalnam un vidū ceļ uguns kārti - pundeli. Naktī līgo no viena ugunskura pie nākamā, ejot pa saulei, tas ir, pa apli pulksteņa rādītāju kustības virzienā.

Kad darbi apdarīti, dodies uz ezeru vai upi nomazgāties un nopeldēties.

Saimnieces vāra Jāņu zupu no jaunajiem zaļumiem, dārza un tirgus labumiem. Čaklākie darba darītāji dūšīgi jāpacienā.

Atkārto dziesmu pantus un pamāci citus.

Velc svētku drānas un runājies ar viesiem. Jāņos vajag runāties, lai nav visu gadu jāķīvējas. Tik nevajag runāties četratā krusteniski, jo tad velnam sāp galva, bet Jāņos viņu nedrīkst lieki raustīt aiz ūsām.

* _{padomi ņemti no «Apgāda Zvaigzne ABC» grāmatas «3x9 Jāņi».}