Komponists Andrejs Selickis (1960) ir savrupceļa gājējs, viņu mūzika interesē nevis kā radoša pašapliecināšanās, bet kā garīgās kalpošanas veids. Komponista ikdiena saistīta ar kalpošanu baznīcā un ar viņa ticības dzīvi cieši savīta arī viņa mūzika. Viņš ir komponists, kurš nedzenas pēc slavas un atzinības. Jautāts par visbūtiskākajām ietekmēm un interesēm radošajā darbā, Andrejs Selickis visupirms atsaucas uz muzikālajām ikonām – Baznīcas mūzikas senākajiem slāņiem, tostarp bizantiešu - baznīcslāvu zīmju dziedājumiem, gregoriku, armēņu un rumāņu garīgo mūziku, kā arī Arvo Perta daiļradi un personību, un īpaši izceļ arī latviešu mūziku, kurā atrodami «sirdsšedevri, tādi apslēpti mežezeri iekš šīs pasaules». Šie aspekti atbalsojas arī skaņraža opusos, kuros Andrejs Selickis nereti izmanto arī latgaliešu tekstus.

Jaunajā albumā vietu radis Lielās Mūzikas balvas 2015 godalgotais gada jaundarbs «Šyupuļdzīsme Jēzum». Emocionāls un aizkustinošs savā vienkāršībā, brīnumskaistās skaņās ietērpts vēstījums, kurš pārsteidz ar savadabīgu pārvērtību spēli, populāro latviešu tautasdziesmu «Aijā, žūžū, lāča bērni» krāsojot neierastā austrumnieciskā intonācijā un latgaliešu valodā. Opuss, kuram ierosmi Andrejs Selickis radis dziļi aizkustinošajā meistara Valentīna Silvestrova kora cikla ukraiņu Ziemassvētku tautasdziesmā. Opuss «Šyupuļdzīsme Jēzum» pirmatskaņojumu piedzīvoja Latvijas Radio kora 75 gadu jubilejas koncertā Latgales vētniecībā GORS un tapa novērtēts arī ar sirsnīgo pašu latgaliešu atzinību - Latgaliešu kultūras gada balvu «Boņuks 2015».

Jūtams, ka skaņradim Andrejam Selickim savos darbos ir svarīgi runāt par nacionālo piederību un garīgo esību, par latvisko, latgalisko, bet vienlaikus – arī par vispārcilvēcisko, pārnacionālo, par garīgo un mūžīgo. Ne reizi vien tautāts pastāstīt par saviem skaņdarbiem, Andrejs Selickis allaž uzsvēris, ka, viņaprāt, būtiskāk par darba anotāciju vai idejas pārstāstu ir iedziļināties tieši kompozīcijā izmantoto tekstu vēstījumā. To apliecina arī albumā iekļautais jaundarbs – sakrālā himna svētajam Krustam «O Crux Christi» (Ak, Kristus Krusts) ar senu latīņu vēstījumu no viduslaikiem, kur «pāri tumsai spīd Krusta gaisma».

Latgales lūgsnu cauraustā Andreja Selicka «Litānija Mātei Terēzei», kura balstīta uz liturģiskajem tekstiem komponista redakcijā kļuva par pirmo opusu, ar kuru komponists iekļāvās aktīvā koncertdzīvē – līdz tam viņa galvenā darbības joma bija baznīcas mūzikas vide. Opuss, ar viduslaikiem raksturīgo pamīšus dziedāšanas manieri – antifoniju, kļuva arī par būtisku impulsu diriģenta Sigvarda Kļavas un komponista Andreja Selicka turpmākai radošai sadarbībai un cilvēciskai draudzībai. Sigvards Kļava atklāj: «Andrejs manā dzīvē kļuva par tādu kā ceļa rādītāju, par pavadoni, kurš devis impulsus tā ceļa virzienam, kurā var sastapt ko ārkārtīgi neikdienišķu un ārkārtīgi būtisku. Sevišķi pēdējā desmitgadē, šis ceļš brīžiem ir bijis man ļoti noteicošs. Andrejs ar savu mūziku un ar savu personību ir radošais kompanjons, kurš magnetizē un pie kura ir vēlme atgriezties vēl un vēl».

Albumā skanēs arī Andreja Selicka skaņu raksts korim un vecticībnieku priesterim «Paradisus vocis» (Skaņu paradīze), kas tapis pēc bizantiešu garīgo dziedājumu tradīciju izpētes brauciena uz Turcijas un Grieķijas senākajiem reliģiskajiem tempļiem un klosteriem. Titulopusu, kurā seno reliģisko Bizantijas dziedājumu dzīvā tradīcija sastopas ar mūslaiku kormūziku, jaunajā albumā iedziedājis komponista tuvs draugs – vecticībnieku priesteris Vasilijs Volkovs no Jēkabpils Svētmocekļa Habakuka draudzes.

Meklējot tiltus starp arhaisko un mūsdienīgo mūzikā, albumā iekļauti arī tādi opusi kā veltījums komponista Georgija Sviridova piemiņai «Dvēs’le slāpst pēc debesīm» ar krievu klasiķa Sergeja Jeseņina dzejas rindām un sakrālā slavas dziesma «Nunc dimittis».

Diriģents Sigvards Kļava ir pārliecināts, ka skaņradi Andreju Selicki «sajaukt ar citiem nav tik vienkārši, jo arhaiskā, bizantiskā dziedājuma kodols ir līdzstāvošs viņa mūzikā visu laiku. Mūžīgi pasaulīgais kopā ar ļoti nacionālu garšu, latvisku garšu, lauku cilvēka garšu ir kombinācija, kas veido īpašo Andeja Selicka muzikālo rokrakstu».

Runājot par Andreja Selicka mūziku, Sigvards Kļava turpina: «Andrejam ir milzīga privilēģija - viņa ticība, jo ticības vertikāle viņam nav jākonstruē, nav jābūvē, nav jāpierāda ne pašam sev, ne kādam citam. Milzīgā eneģija, kura caurstrāvo viņa radošo garu un viņa cilvēcisko garu, ir caur un caur vertikāla. Jebkura nots, jebkurš skanisks pieskāriens ir slavas dziesma tam Kungam, līdzīgi kā Arvo Pērtam».

Ierakstā, līdztekus Latvijas Radio korim un kamerorķestrim Sinfonietta Rīga, diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā, piedalās arī tādi Latvijā atzīti izpildītājmākslinieki kā mecosoprāns Ieva Parša, tenors Jānis Kurševs, perkusionists Ivo Krūskops, dūdu virtuozi Māris Jēkabsons un Ieva Nīmane.

Ieraksts «Paradisus vocis» nāks klajā šī gada rudenī mūzikas ierakstu namā Ondine, kas, turpinot izdevēja mūsdienu garīgās mūzikas ierakstu ciklu, būs jau trīspadsmitais albums Latvijas Radio kora un mūzikas nama Ondine sadarbībā.

Savukārt šomēnes dienas gaismu ieraudzīja garīgā spēka cauraustais Latvijas Radio kora jaunākais ieraksts - albums ar Georgija Svirodova pēdējo pareizticīgo opusu «Lūgšanas un dziedājumi» («Canticles and Prayers»).