Kā piemēru drosmīgi analizējot pašas piedzīvoto, autores pieeja tēmai ir godīga, ar mēru pašironiska un dzirkstī labvēlīgā humorā. Pati par grāmatu un tās skarto tēmu Iveta ir gana tieša: «Es joprojām īsti nesaprotu, kas tā depresija tāda ir. Iedomāta slinkuma slimība, kas piemetas no pārāk labas dzīves, vai tomēr bezgalīgs izmisuma muklājs, kas savelk ļaudis savos drūmajos akačos, lai neatlaistu vairs nekad. Uzdrīkstēšos teikt, ka daļa taisnības ir abās pusēs. Jo esmu tur iekšā. Man depresija traucē krietni sen, tādēļ es to mērķtiecīgi slīcinu. Vīnā. Tomēr joprojām neesmu īsti droša par rezultātu. Laikam jau tomēr neslīkst, draņķe. Kādu rītu es nolēmu pārstāt griezties ciešanu karuselī un doties ceļā. Prom no depresijas un atkarībām. Atpakaļ pie sevis laimīgās.»

«Aiz samtainā nosaukuma slēpjas atkailinošs stāsts par to, cik grūti dažkārt ir dzīvot, pat ja ārēji ar dzīvi viss šķiet kārtībā. Jo dvēselē mīt kāds tukšums, ko nevar un nevar piepildīt. Kāds caurums, pa kuru aizplūst mīlestība. Kāda tumsa, ko nevar izgaismot. Un tad alkas pēc mierinājuma var būt lielākas par visu - pat par sevis sargāšanas instinktu. Grāmata ir veltīta visām sievietēm, kuras zina, kas ir depresija un atkarības. Te nav gatavu dziedināšanas recepšu, te ir tikai viens godīgs stāsts par ceļu cauri savam šaubu un atziņu tuksnesim. Taču grāmata ir kā pēdas, kas paliek tuksneša smiltīs, - tās var iedrošināt un noderēt,» - Anna Peipiņa, žurnāla «Annas Psiholoģija» redaktore.

«Šī grāmata ir Kārļa Skalbes arhetipiskās pasakas «Bendes meitiņa» spilgta detalizācija. Beznosacījuma mīlestības trūkums bērnībā un no tā izrietošas grūtības uzticēties ved pie «vīna meditācijas», kurā Bendes meitiņa metas ar degošu galvu, cīnoties ar dēmoniem un eņģeļiem, cerībā tikt tuvāk Gaismai. «Vīna meditācija» būtībā ir neapzināta pašārstēšanās un nedaudz kā tāda darbojas arī objektīvi,» tā Viesturs Rudzītis, psihoterapeits.

_{Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska. Vāku noformējumā izmantota Vilipsōna grafika.}