Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Brāļu Ābeļu simtgades filma «Baltu ciltis» - jau šonedēļ

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: kadrs no filmas

Jau no 16. maija kinoteātros visā Latvijā sāks izrādīt režisoru tandēma, brāļu Laura un Raita Ābeļu vēsturisko piedzīvojumu filmu «Baltu ciltis». Vēsturiskos faktos balstītais stāsts atklāj noklusētās hronikas par Eiropas pēdējiem pagāniem - baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu un lietuviešu nāciju. Kinolente tapusi studijā «Tritone» un atbalstīta Nacionālā Kino centra programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei».

Filma atspoguļo 13. gadsimta nežēlīgos centienus pievērst kristietībai tagadējo Latvijas teritoriju apdzīvojošos pagānus. Faktos balstītais filmas stāsts risināts, tās galvenajam varonim, dāņu spiegam Larsam (aktieris Kaspars Aniņš) nonākot seno baltu cilšu zemēs. Tur dāņu spiegs piedalās gan reliģiskos rituālos, gan nežēlīgos sirojumos, reibst vasaras saulgriežu svinībās, nonāk kuršu verdzībā un cīnās ar krustnešiem Saules kaujā.

«Ir jābūt gatavam, ka filma nebūs glorificējoša. Skarbums balansēs ar skaisto, jo, raugoties no mūsdienu cilvēka viedokļa, 13. gadsimtā dzīve bija ļoti nežēlīga, taču daži aspekti tajā bija daudz harmoniskāki - piemēram, cilvēka un dabas līdzāspastāvēšana. Mūsu ambīcijas bija lielas - izstāstīt pēc iespējas patiesāku stāstu par senajām baltu maztautām. Pateicoties visu iesaistīto pašaizliedzīgajam darbam, tas ir izdevies,» stāsta filmas režisors Lauris Ābele.

Filma uzdod jautājumu, cik daudz mēs zinām par to, kādas asinis plūst mūsu dzīslās, reizē piedāvājot gan izklaidējošu, gan izglītojošu ieskatu 13. gadsimta vēsturē. Kas īsti bija, kam ticēja un kā dzīvoja mūsu senči - pēdējie Eiropas pagāni? Brāļu Ābeļu vēsturiskā piedzīvojumu filma «Baltu» ciltis atspēko mītus par baltiem kā zemnieku tautu, vedot skatītāju iepriekš neredzētā pagātnes ceļojumā.

Filmas radošās grupas pamatsastāvu veido trīs brāļi Ābeles - režisori Raitis un Lauris un operators Mārcis, kurš strādā tandēmā ar otru filmas operatoru - Jāni Indriku. Filmas scenārija autori ir Toms Ķencis un Guntis Berelis, konsultanti Juris Urtāns un Gundars Kalniņš, māksliniece Zanda Zeidaka, komponists Kaspars Bārbals. Filmu producē Kristele Pudane, Dace Siatkovska un Thom Palmen studijā Tritone. Vēsturiskā piedzīvojumu filma «Baltu ciltis» ir viena no sešpadsmit filmām Nacionālā Kino centra programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», to finansē Nacionālais Kino centrs, veikals-noliktava DEPO, Rīgas dome, Jūrmalas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds un Polijas filmu institūts.

www.facebook.com/BaltuCiltis

Filmas uzņemšana risinājusies ilgāk nekā divus gadus gan tepat Latvijā, gan Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Filmēšanas vietas piemeklētas atbilstoši vizuālajai līdzībai, nevis vēsturiskajam reģionam, jo teritorijas ir ļoti mainījušās. Piemēram, senā Galindija filmēta Kazu gravā Vidzemē, Āraiši pārtapuši par Prūsiju un Ādažu poligons kļuvis par Saules kaujas vietu. Filmēšanā piedalījušies vairāk nekā 500 aktieru no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

No 16. maija filma būs skatāma kinoteātros un citās filmu izrādīšanas vietās visā Latvijā. Plānota virkne īpašo seansu, kurā būs iespējams aprunāties ar filmas veidotājiem. Filmas radošo grupu varēs satikt seansos Latgales vēstniecībā Gors, Vidzemes koncertzālē Cēsīs, Madonas pilsētas kultūras namā, kino Rio Ventspilī, Jūrmalas kultūras centrā un citviet.

Nepalaid garām!

Uz augšu