Death Cab for Cutie "Narrow Stairs"

(Atlantic)

8/12

Ja nevēlaties lasīt visu recenziju, tad divos vārdos (ļoti vispārināti) par šo plati varētu teikt - "Narrow Stairs" ir grupas eksperimentālākais studijas darbs, tajā jūs atradīsiet ļoti maz no tā, kas raksturīgs visiem iepriekšējiem grupas indī ģitārroka ierakstiem, to skaitā 2005. gada "Plans". Death Cab for Cutie drīzāk izklausās pēc viegli eksperimentāla Radiohead, nekā pēc tradiconāla, ģitārorientēta Built To Spill.

Grupas solista Bena Gibarda (Ben Gibbard) apņēmību tuvoties jauniem skaņu apvāršņiem apliecina arī nekomerciālais (astoņas ar pusi minūtes garais) pirmais singls "I Will Possess Your Heart" (skat. video). Drosmīgs solis, ņemot vērā to, ka "Narrow Stairs" ir otrais grupas albums lielās mūzikas izdevniecības "Atlantic" apgādā, kas zināmā mērā tomēr uzliek pienākumu būt veiksmīgiem.

"Es nejūtos tā, ka mums būtu kādam kaut kas jāpierāda,"

šajā sakarā komentējis Gibards. "Galvenais pierādīt pašiem sev, ka varam ierakstīt plati, kas pašiem tīk."

Tik tiešām krautroka milžu Can ritmos ieturētajā (paši grupas dalībnieki min šo ietekmi) skaņdarbā "I Will Possess Your Heart" ir jāgaida ilgāk nekā četras minūtes, līdz parādās Gibarda balss. Ģitāras vietu Gibarda rokās nomainījuši taustiņi, kas brīžiem gan ieskanas līdzīgi Coldplay vai Keane, bet tā jau klavieres skan un ko jaunu izgudrot būtībā ir gandrīz neiespējami. Tiesa, nemainīga palikusi Bena Gibarda dziedāšanas maniere un dziesmu teksti, kas, manuprāt, arī ir lielākais grupas trumpis.

Plati ievada 40 sekunžu intro "Bixby Canyon Bridge", kas tapis laikā, kad Gibards devies radošā "retrītā" uz Kaliforniju, vietā, kur 1950. gados tapis bītņiķu rakstnieka Džeka Keruaka (Jack Kerouac) "Big Sur". Gibards atklājis, ka "Bixby Canyon Bridge" ir mēģinājums veidot dialogu ar Keruaku.

Death Cab for Cutie šoreiz izvēlējušies analogo ierakstu veikšanas paņēmienu, proti, ar iespējami mazāk instrumentu ierakstīšanu pa virsu jau gatavam pavadījumam, grupa jaunās dziesmas rakstījusi uz lentēm. Rezultāts: "Vienas no visātrākajām un ritmiskākajām "Death Cab" dziesmām, kā arī atsevišķas īpaši liriskas un skumjas melodijas," ieraksta procesu komentējis grupas basģitārists Niks Harmers (Nick Harmer).

Platē kā viesmākslinieki piedalās Džons Roderiks (John Roderick) no grupas The Long Winters un Deivids Bazans (David Bazan) no Pedro The Lion. Grupas ģitārists un šobrīd pieprasīts producents Kriss Valla (Chris Walla) raksturojis albumu kā "ļoti dīvainu".

"Tas ir skaļāks un disonējošāks ... domāju, vārds "dzēlīgs" būtu tieši vietā," viņš piebilst. "Albumā jūtamas daudzas mūsu ietekmes - sākot ar Harmera mīlestību pret "smagu, lēnu metālu", beidzot ar manu aizraušanos ar sintipanka grupas "Braniac" mūziku." Starp citu, gada sākumā (29. janvārī) Valla izdevis arī pats savu soloalbumu "Field Manual", tiesa, ne pārāk izteiksmīgu.

"Smagu, lēnu metālu" gan man neizdevās saklausīt, taču atsevišķi muzikāli fragmenti varētu tikt kvalificēti kā "shoegaze", piemēram, "Talking Bird" ir ļoti tuvs My Bloody Valentine "ģitāras sienas" estētikai. Arī "Your New Twin Sized Bed" pamatā ir biezi ģitāras akordi.

Tiesa, kad grupa uz brīdi atsakās no eksperimentiem, skanējumā iezogas dažas komercklišejas - atsevišķus "koldplejiskus" liriskos skaņdarbus noteikti agri vai vēlu dzirdēsim kādā no "Grejas anatomijas" sērijām. Kopumā, protams, apsveicams solis jaunu muzikālu meklējumu virzienā

 ... es gan nevaru vien sagaidīt topošo otro Gibarda blakusprojekta The Postal Service albumu.

Izdošanas datums - 12.05.2008.