Izstāde «Pikaso. 1932. Mīlestība, slava, traģēdija», «Tate Modern», Londonā

Šī ir pirmā Pablo Pikaso izstāde «Tate Modern», tajā aplūkojamas vairāk nekā 100 gleznas, skulptūras un zīmējumi, kā arī ģimenes fotogrāfijas. Te pirmo reizi kopā izstādītas trīs neparastas gleznas, kurās attēlota Pikaso mīļākā Marija Terēza Valtere. Gleznas tapušas tikai piecu dienu laikā 1932. gada martā. Šis gads tiek dēvēts arī par Pikaso brīnumu gadu. Viņš tikko bija sasniedzis 50 gadu vecumu un sācis dēku ar daudz jaunāko Valteri, bet viņa sieva Olga Hohlova neko par šīm attiecībām nenojauta.

Lai gan Pikaso tiek uzskatīts par pašpietiekamu ģēniju, kurš ir bijis imūns pret tendencēm mākslā, izstāde atklāj, ka viņš bija apņēmies pierādīt savu nozīmīgumu laikā, kad daudzi jaunie sirreālisti uzskatīja, ka gleznas ir mirušas. Izstāde skatāma līdz 9.septembrim.

Īpaša izstāde un zīmējums kapelā Valorī, Dienvidfrancijā

Pikaso vairākus gadus (1947 - 1955) dzīvoja Dienvidfrancijā, netālu no Valorī ciemata, kur aizrāvās un apguva dekoratīvo keramiku. Viņa pieeja bija neparasta, glazūrā atveidojot faunus un nimfas, kausējot mālus, līdzīgi kā tiek kausēta bronza, rotājot virsmas un traukus ar saviem iecienītajiem tēliem.

Kopā ar draudzeni Fransuāzu Žilo un bērniem Klodu un Palomu Pablo aktīvi iesaistījās Valorī komūnas dzīvē. Tā mākslinieks guva jaunu enerģiju, iedvesmojās no krāšņiem pasākumiem, vienlaikus turpināja būt politiski aktīvs. 1952. gadā vietējās baznīcas kapelai viņš uzgleznoja slaveno sienas gleznojumu «Karš un miers». Tā ir atvērta apskatei.

No 23. jūnija līdz 22. oktobrim Valorī būs skatāms vērienīgs mākslas projekts «Pikaso Valorī gadi», kas ļaus apskatīt šeit radītos mākslinieka darbus. Četrās pilsētas vietās būs apskatāmi teju 300 mākslinieka darbi - gleznas, zīmējumi, skulptūras, keramika, fotogrāfijas, ko papildinās ekskursija pa Valorī.

Pikaso muzejs Parīzē, Francijā

2014. gadā oktobrī muzejs tika atvērts pēc kapitālā remonta, un šodien skatītāji var aplūkot vairāk Pikaso darbu nekā līdz tam. Muzejam kopā pieder aptuveni 5000 objektu, tostarp lielās kubisma gleznas «Cilvēks ar ģitāru» un «Cilvēks ar mandolīnu», sirreālisma darbu sērijas, «kara gleznas», kas ataino pilsoņu karu Spānijā, dažādi darbi un skulptūras no 50. gadu popārta perioda. Te redzami daži agrīnie darbi, piemēram, «Mazā meitene sarkanās drēbēs», ko Pablo zīmējis 14 gadu vecumā.

Muzeja pievilcība ir ne tikai izcilā kolekcija, bet arī brīnišķīgā Marē apgabala savrupmāja, kurā tas atrodas. Ēka celta 1650.gadā sāls nodokļu iekasētājam Pjēram Obēram de Fontenejam. Līdz 29.jūlijam apskatāma izstāde, kas veltīta gleznas «Gernika» tapšanai.

Pikaso muzejs Antibā, Francijā

No terases, kas atrodas bijušā Grimaldi pils akmens torņa pakājē, var redzēt mirdzošu jūru. Viduslaiku baltās galerijas ir ļoti piemērotas Pikaso aizrautīgajiem darbiem. 1946. gada rudenī Pablo un Fransuāza Žilo apmetās nelielā ciematiņā un pavadīja idilliskas dienas pludmalēs. Pikaso strādāja galvenokārt naktīs aiz augstajiem Grimaldi pils mūriem. Kailas modeles dejo pludmalē pāna flautu pavadībā, bet pie horizonta redzama zvejas laiva - tas ir Pikaso savos laimīgākajos brīžos. Neprātīgās radošās aktivitātes laikā tapa 23 gleznas un 44 zīmējumi. Pablo ļoti patika šie darbi, tādēļ viņš tos ziedoja pilij ar nosacījumu, ka tie būs pieejami publiskai apskatei.

Pikaso muzejs Barselonā, Spānijā

Pablo šajā Katalonijas pilsētā dzīvoja laikā, kad veidojās kā mākslinieks: 14 - 24 gadu vecumā. Taču Barselona viņam bija tuva arī pēc pārcelšanās uz Parīzi 1905.gadā. 1963.gadā atvērtais muzejs ir izvietojies piecās viduslaiku ēkās Montkada ielā, tā pamatā ir Pikaso sekretāra Haimes Savartesa ziedotie 574 mākslinieka darbi, galvenokārt no agrīnajiem gadiem. Te skatāmi arī viņa pirmie lielākie darbi: «Pirmā komūnija» (1896), «Zinātne un labdarība» (1897), Barselonas jumti, Pablo tēva un mātes portreti.

Pikaso dzimtās mājas un muzejs Malagā, Spānijā

Mākslinieka dzimtā vieta - vairākdzīvokļu māja Malagā - ir pārtapusi par fondu, kas viņa vārdā organizē izstādes un izglītības projektus. Vienlaikus te ir arī vairākas telpas, kurās redzama Pikaso ģimenes dzīve, fotogrāfijas, daži zīmējumi un gleznas. Taču lielāka mākslinieka darbu kolekcija atrodas 2003. gadā atvērtajā muzejā. Tās pamatu veido 285 darbi, kurus ziedoja vai uz ilgu laiku aizdeva Pikaso ģimenes locekļi, tostarp agrīnās akadēmiskās studijas, kubisma fāzes zīmējumi, 20. un 70.gados tapuši darbi.

Karalienes Sofijas muzejs Madridē, Spānijā

Muzejā, kurā redzama Spānijas laikmetīgā un lietišķā māksla, atrodas aptuveni 100 Pikaso darbi, liela daļa skiču un zīmējumu slavenajai gleznai «Gernika». Šī episkā basku ciematiņa bombardēšanas godināšana joprojām ir emocionāls atgādinājums par konfliktu, dalījumu un ciešanām pilsoņu kara un ģenerāļa Franko režīma laikā. Interesanti, ka šo gleznojumu pasūtīja valdība, taču gleznotājs vēlējās, lai tas Spānijā netiktu eksponēts līdz brīdim, kamēr neatjaunojas demokrātija.

Rozengardu kolekcijas muzejs Lucernā, Šveicē

Mākslas dīleris Zigfrīds Rozengarts (1894-1985), kas uz Lucernu pārcēlās pēc Pirmā pasaules kara, draudzējās ar daudziem slaveniem māksliniekiem, tostarp Matisu, Šagālu, Klē un Pikaso. Kopā ar meitu Endželu viņš izveidoja neparastu mākslas kolekciju, kuru ziedoja Lucernas pilsētai. Tajā ir arī 32 Pikaso gleznas, 100 zīmējumi, akvareļi, grafikas un skulptūras, tostarp pieci Endželas portreti.

80 gadus vecā Endžela joprojām vada Rozengartu muzeju, kas atrodas bijušās bankas ēkā. Pikaso tajā ir veltīts vesels stāvs, tāpat te eksponētas arī dažas Deivida Duglasa Dankana fotogrāfijas, kurās viņš redzams strādājot. Bankas bijušajā klientu zālē izstādītas piecas izcilas eļļas gleznas, kas tapušas laikā no 1967. līdz 1969. gadam.

Ludviga muzejs Ķelnē, Vācijā

Izcilā muzeja kolekcijā pārstāvēti darbi no visiem svarīgākajiem XX gs. strāvojumiem, sākot ar popārtu, līdz pat krievu avangardam un amerikāņu abstrakcionistiem. Te atrodas arī trešā lielākā Pikaso darbu kolekcija pēc Parīzes un Barselonas - 864 gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika un skulptūras, tostarp viņa mīļākās Doras Maaras krūšutēls, gleznas «Arlekīns» (1923) un «Sieviete ar artišokiem» (1941).