Noras Bumbieres māsa pilda viņas pēdējo gribu

Sarunā ar izdevumu «Vakara Ziņas» Māra atklāja, ka māsa vēlējusies, lai viņa uzņemas rūpes par dēlu Georgu, kurš bija pavisam mazs zēns. «Georgs auga pie manis un ir kā pašas dēls. Audzinot Noras dēlu, piedzīvoju dažādu cilvēku attieksmi. Ir cilvēki, kas ir laipni un atsaucīgi, bet ir arī ļauni. (..) Es ļoti mīlu savus bērnus un mazbērnus, kuru man ir ļoti daudz,» tā izdevumam atklāj Māra.

Vaicājot, ar kādām atmiņām viņa atceras māsu, Māra atbild: «Man viņa ir mana mīļā māsa.»

Lai parādītu to, kāda varēja būt Noras ikdiena ārpus starmešu gaismām, tās režisore Linda Olte izvēlējusies veidot inscenējumus ar aktieriem: «Veidot inscenējumus nolēmu, jo materiāli, kas arhīvos ar Noru saglabājušies, ir ļoti dekoratīvi - tie ir tādi salonveida uzstādījuma kadri, kuros Nora ir uzposusies, un visbiežāk tās ir pozētas situācijas. Kaut ko īstu no šiem laikiem arhīvos atrast ir ļoti grūti.»

Filmā izmantoti gan arhīva materiāli, gan inscenējumi, kuros Noras lomā iejutusies aktrise Dārta Daneviča. Viktora Lapčenoka lomā - Niklāvs Kurpnieks.

Jaunā filma stāsta par to, kāda bija Nora ikdienā, ārpus iestudētajiem kadriem, kas atrodami arhīvos, un to, kāda bija Padomju Latvijas estrādes dzīves neredzamā puse. «Sākot veidot šo stāstu, es biju pārsteigts, ka līdz šim nav veidota neviena kaut cik nopietna filma par viņu,» norāda filmas scenārija autors Sandijs Semjonovs. «Stāsts par to, kā no vienkāršas Jelgavas meitenes viņa septiņdesmitajos kļuva par vienu no Latvijā mīlētākajām dziedātājām, ir ārkārtīgi interesants. Kopā ar laikabiedriem, tuviniekiem un viņas draugiem mēs mēģinājām sajust to laiku, kurā viņa dzīvoja un dziedāja, saprast to, kāda Nora bija kā cilvēks.»