Sieviešu pozīciju mūsdienu Latvijas mūzikas pasaulē definēt mēģināja Liena Grīna (LaIPA izpilddirektore), Elita Mīlgrāve («Mikrofona ierakstu» valdes priekšsēdētāja), Inese Saulāja («Warner music» pārstāve Latvijā), Lena Sme (mūzikas aģentūras MOO vadītāja, projekta «Sieviete Te» kuratore), Olga Rajecka (dziedātāja), Alise Joste (dziedātāja), Elza Rozentāle (dziedātāja), Agnese Cimuška (Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksporta izpilddirektore) un Ilze Jansone («Supernova» 2017 producente).

Dominē vīrieši

Tāpat kā visā pasaulē, arī Latvijas mūzikas industrijā manāma spēcīga vīriešu dominance – gan izpildītāju, gan producentu. Šo faktu apliecināja arī Elita Mīlgrāve: «Iespējams, sievietes ir aktīvākas klausītājas un tieši tādēļ uz skatuves ir vairāk vīriešu kārtas izpildītāji.»

Savukārt Agnese Cimuška šo īpatsvaru skaidro ar industrijas nežēlīgumu, kur uz sievieti pēc 30 gadiem jau skatās daudz kritiskāk, kamēr uz vīrieti ne. Turklāt vairākas mākslinieces noteiktā brīdī nonāk izvēles priekšā – veltīt sevi ģimenei vai mūzikai - un bieži vien izvēlas pirmo. Arī faktu, ka Mikrofona aptaujas apbalvojumus soloizpildītājas vidēji saņēma vecumā no 30 līdz 35 gadiem, bet «Zelta mikrofona» – no 20 līdz 30 gadiem, varētu saistīt ar ģimenes dibināšanu vai karjeras turpināšanu citā jomā.

Analizējot pēdējos 50 gadus Latvijas mūzikā, vadoties pēc Mikrofona aptaujas un «Zelta mikrofona» uzvarētājiem, vīriešu soloizpildītāju viennozīmīgi ir vairāk – ap 66%. Ļoti līdzīga aina paveras, analizējot LaIPA biedrus, - 33% no tiem ir sievietes. Taču šāda tendence ir raksturīga ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Šā brīža pasaules vadošajos topos tikai 16% no visiem izpildītājiem ir dziedātājas. Pēc LaIPA radio monitoringa datiem tikai aptuveni vienu trešdaļu no 2017. gada Latvijā atskaņoto dziesmu topa veido izpildītājas sievietes. Atskaņotākās 2017. gadā bijušas: Māra Upmane-Holšteine («Atver logu»), Viņa («Balsis»), Aija Andrejeva, Alex («Mēs pārejam uz tu»), Agnese Rakovska («Zvani») un Linda Leen «Beyond velvet skin»), kas jau labu laiku ir zināmi vārdi Latvijas mūzikas pasaulē.

Mākslinieces Latvijā ir stabilākas savās pozīcijās, un, kā norādīja Agnese Cimuška, Latvijā ir izteikti mazāk tā dēvēto one hit wonder jeb viena singla sieviešu izpildītāju.

Latvijas mūzikas menedžments - sievišķīgs

Taču, analizējot mūzikas industrijas aizkulises, kopējā pasaules situācija ir daudz skumjāka. Inese Saulāja norāda, ka, analizējot pēdējo sešu gadu statistiku, autores sievietes ir 12,3%, bet producentes – tikai 2%. Taču Latvijā ir salīdzinoši daudz mūzikas menedžeru sieviešu, tādēļ starptautiskā vidē Latvijas mūzikas menedžments pat tiek raksturots kā sievišķīgs. «Pie manis vīrieši izpildītāji bieži vien vēršas ar jautājumu tieši šādā formā: «Vai vari ieteikt kādu meitenīti?»» - stāsta Agnese Cimuška un piebilst, ka profesionālajā vidē jūt izteiktu interesi par tieši sieviešu kārtas menedžerēm, taču iemeslu tam viņa nevarēja atrast.

Runājot par nevienlīdzības izjūtu, «Supernova» producente Ilze Jansone noliedz tās esamību, strādājot televīzijā. Arī pārējās dalībnieces apgalvo, ka neizjūt vēlmi protestēt pret nevienlīdzību mūzikas jomā, taču piekrīt, ka citai citu atbalstīt un iedrošināt būt skaļākām un drosmīgākām noteikti vajadzētu. Iespējams, biežāk sanākot kopā un veidojot spēcīgāku sieviešu solidaritāti mūzikas industrijā.