Romāns Korovins

Nominācijas pamatojums: «Atbruņojoši fascinējoša ir Romāna Korovina maģiskā reālisma garā izstāstītā sāga par meistara Vu un meistara Lī ceļu uz satori sasniegšanu. Aiz šķietami ironiskā viegluma un rotaļības vairoga slēpjas daudzas dziļas patiesības: par Rietumu un Austrumu kultūru tikšanos vai nesatikšanos, par cilvēka mūžseno tieksmi sasniegt transcendenci un garīgumu par spīti prozaiskai ikdienas rutīnai, par iespējamo vai neiespējamo meditāciju utt.,» ekspertu izvēli skaidro LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.

«Asprātība pelēko ikdienu pārvērš par absurda teātri. Te vienmulībai tiek iepūsta dvēsele, un «nekas» pārveidots par antropomorfiem piedzīvojumiem, kuros, kā runā, var izsekot arī garīgās atklāsmes ceļu. Intriģējošie, humora piesātināti pavērsieni vērojami ne vien darbu saturā, bet arī izstādes iekārtojumā,» papildina Mūkusalas Mākslas salona vadītāja, mākslas zinātniece Sniedze Kāle.

Kristaps Ancāns

Nominācijas pamatojums: «Šī ir pirmā autora personālizstāde Latvijā. Ancāns Dubultos rāda darbu kopumu, kur var redzēt gan objektus, gan instalācijas, ready-made fragmentus, autortehnikā radītas lietas. Atšķirībā no citiem autoriem, kuriem ne sevišķi patīk dot nosaukumus saviem veikumiem, Ancāns ir daiļrunīgs, tā pievēršot uzmanību kādām pavisam paradoksālām un negaidītām mākslas darba komunikācijas iespējām («Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ieaugušas zālē»). Tomēr ne literārie aspekti, ne atsauces uz katolicisma praksi (latīņu krusta formā saliktās kastes, kurās atrodas plastilīna bumbas, ko var nolasīt kā pasaules, kā individuālus visumus, kas nesatiekas) nav tas, kas mani valdzina visvairāk šī autora izstādē. Valdzinājums nāk no absolūtās brīvības sajūtas, ar kādu Ancāns savieno materiālus un konceptus. Šiem savienojumiem piemīt bērnišķīga, tīra neparedzamība, kas nedomā par estētisku piekāpšanos. Tie atgādina formu, kā bērni uzdod jautājumus, bieži negaidot atbildi, bet tādā veidā paši cenšoties definēt sev svarīgas lietas,» stāsta mākslas zinātniece Astrīda Rogule.

«20. gadsimta 90. gadu kolektīvo atmiņu (autoram tā ir ļoti agra bērnība) ironiski nostalģiska transformācija šķietami bezjēdzīgos kinētiskos objektos un instalācijās. Savus darbus pats autors salīdzina ar «spēli, kura attīstās kā mākslīgais intelekts». Darbu nosaukumiem nav pievienoti filozofiski pārgudri apraksti, tie tiek uzburti no kāda tēla, pielietotā materiāla vai tehnikas aprakstiem: «Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta», «Ir pašsaprotami pieņemt, ka lielākā daļa aktivitāšu žirafei ir neērtas». Jauns vārds Latvijas mākslas kopainā. Cita paaudze, cita pieredze, bet tas pats veselīgais «Korovina» piegājiens,» piebilst mākslas zinātniece, kuratore Inese Baranovska.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 10 vizuālās mākslas notikumus, to skaitā:

• Zanes Zelmenes izstādi «Simulacrum» RIXC galerijā (23.02.–14.04.2018.);

• Andra Indāna un Lauras Prikules audiovizuālo izstādi «Pasauļu Vērotājs» topošajā Tallinas ielas radošajā kvartālā «Melnais Caurums» (Tallinas ielā 6; 25.01.–15.02.2018.);

• Martas Kalniņas un Ievas Filatovas izstādi «Varbūt varētu» galerijā «LOW» (01.03.–09.03.2018.);

• Ernesta Kļaviņa darbu «Izklaides algoritms» izstādē «Nākotnes valsts» Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (23.02.–20.05.2018.);

• Kriša Salmaņa instalāciju «Aust» izstādē «Nākotnes valsts» Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (23.02.–20.05.2018.);

• Leonarda Laganovska darbus izstādē «Nākotnes valsts» Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (23.02.–20.05.2018.);

• Andra Eglīša darbus izstādē «Nākotnes valsts» Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (23.02.–20.05.2018.);

• Artūra Virtmaņa instalāciju «Nākotnes iespringums» izstādē «Nākotnes valsts» Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (23.02.–20.05.2018.);