Imanta Brila radošajam mūžam raksturīgas filmas ar sociālu ievirzi; tāda ir padomju laikā nežēlastībā kritusī filma «Sejas» (1971) – par jaunatnes un varas attiecībām. Arī autoriem šī filma kļuva par nopietnu pārbaudījumu saskarsmē ar tā laika valsts politiku un tieksmi cenzēt jebkuru brīvāku domu.
Liela pilnmetrāžas filma, kas veidota kopā ar kinooperatoru Juri Podnieku, veltīta Liepājas metalurgiem – «Liepājas vīri» (1976) –, bet tā saucamā Brežņeva laika dokuments ir filma «Pietura VEF» (1979). Jau neatkarīgās Latvijas laikā ar lielu sirsnību veidota filma Baltais, pelēkais, melnais (1991) par «cimdu Jetiņu» – slaveno tautas daiļamata meistari Jeti Užāni. Kultūrvēsturiska vērtība ir arī darbam par gleznotāju Jāzepu Pīgozni un citiem.
No Kurzemes laikiem saglabājusies Imanta Brila interese par Latvijas čigāniem, tāpēc 1997. gadā tapusi režisora jaunākā dokumentālā filma «Čigānu etīdes» – par noslēpumainajām ciltīm, kas Latvijā dzīvo jau vairāk kā piecsimt gadu, par čigānu vēsturi, sadzīvi un cilvēkiem. Galvenais filmas varonis – čigānu jeb romu dzejnieks Kārlis Rudēvics nu jau dzīvo vairs tikai savos darbos, mūsu atmiņās un Imanta Brila filmās.
Pavisam režisora Imanta Brila filmogrāfijā ir ap 30 dokumentālu filmu un 80 kinožurnālu.
Pasākumu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība, atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds