Lai ziemas kara ainu filmēšana noritētu veiksmīgi, atbalstu sniedza Aizsardzības ministrija un Nacionālie Bruņotie spēki. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsver: «Filma «Dvēseļu putenis» ir daļa no stāsta par latviešu tautas varonības garu, par ticību Latvijas valstij un tās esamībai, kā arī par latviešu karavīru, kurš ir gatavs atdot dzīvību par savu valsti. Tādēļ ir gluži likumsakarīgi, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie Bruņotie spēki sniedza atbalstu filmas tapšanā. Tā ir goda lieta un pat mūsu pienākums.»
«Ziemassvētku kaujas» ir ļoti nozīmīgs notikums, un ne velti Aleksandrs Grīns, pēc kura romāna motīviem tiek uzņemta šī filma, ir veltījis trešdaļu grāmatas tieši tām. Filmas režisors Dzintars Dreibergs papildina: «Bija būtiski parādīt to ticību un cerību, kas valdīja starp strēlniekiem, ka tieši «Ziemassvētku kaujas» būs izšķirošais pagrieziena punkts, un bija būtiski atainot pamatīgo gatavošanos šīm kaujām. Lai gan Ziemassvētku kaujās bija lieli zaudējumi, šo kara posmu vajag uztvert kā uzvaru.»
Vairāk nekā divi simti brīvprātīgo masu skatu dalībnieku, kuri piedalījās «Ziemassvētku kauju» uzņemšanā, bija atbraukuši no Ādažiem, Aizkraukles, Bauskas, Bejas, Cēsīm, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Ķekavas, Kuldīgas, Lielvārdes, Liepājas, Limbažiem, Ogres, Olaines, Ozolniekiem, Pļaviņām, Preiļiem, Rīgas, Salaspils, Saldus, Smiltenes, Talsiem, Valmieras, Vecpiebalgas, Vecumniekiem un Ventspils.
