Raiņa dramatiskajai poēmai «Daugava» ir ne vien literāra, bet arī kultūrvēsturiska vērtība. Sērdieņu dziesmu «Daugava» Rainis radīja trimdas gados Kastaņolā. Pirmais tās izdevums Anša Gulbja apgādā iznāca 1919. gada septembrī, īsi pirms Bermonta karaspēka uzbrukuma Rīgai.

Kā apliecinājums jaundibinātajai Latvijas valstij un par godu Bermonta karaspēka padzīšanai no Rīgas, «Daugavas» pirmizrāde notika Latvijas Republikas proklamēšanas pirmajā gadadienā 1919. gada 18. novembrī, un vēlāk izrādi iekļāva nesen dibinātā Latvijas Nacionālā teātra repertuārā.

Savā poēmā Rainis paudis brīvības idejas par neatkarīgu un nacionālu Latvijas valsti, tādēļ likumsakarīgi, ka pēc stingā padomju laika klusuma poēmas idejas ar vērienu aktualizējās Atmodas laikā 1988. gadā, kad brīvības alkas, cīņa par suverenitāti un tautas nākotni bija aktuālāka nekā iepriekš.

1988. gadā Valmieras drāmas teātrī Valentīna Maculēviča režijā pirmizrādi piedzīvoja viens no spilgtākajiem Trešās atmodas vēstnešiem – uzvedums «Daugava», kas manifestēja brīvas un neatkarīgas valsts ideju. Raiņa poēmas saturisko vēstījumu īpaši emocionāli un spēcīgi iekrāsoja Mārtiņa Brauna komponētā mūzika.

Himniskais skaņdarbs «Saule, Pērkons, Daugava» precīzi trāpīja tā laika noskaņā un ir viena no patriotiski saviļņojošākajām Latvijas dziesmām joprojām, un kopš tās radīšanas brīža ieņēmusi paliekošu vietu latviešu Dziesmu svētku repertuārā. Šis iespaidīgais skaņdarbs, ko nereti dēvē arī par «latviešu mesu», pēdējo 30 gadu laikā piedzīvojis dažādas modifikācijas – no teātra dziesmas kļūstot par oficiāli atzītu Katalonijas neatkarības himnu.

Mārtiņa Brauna pievēršanās kormūzikai aizsākās sadarbībā ar diriģentu Edgaru Račevski un Latvijas Radio kori. Radošā sadarbība turpinās joprojām - ar diriģentiem Kasparu Putniņu un Sigvardu Kļavu. Komponists atzīst, «ka labāku kori par Latvijas Radio kori es nezinu. Viņi nodziedās arī elkoņa nospiedumu uz klaviatūras. Redzu, ka koris var visu, un mērķis ir mūzikā atrast to, ko vārdos nevar izteikt.»

Nule tapušajā poēmas «Daugava» ierakstā būs dzirdama arī paša komponista Mārtiņa Brauna balss. Šajā ierakstā viņš stājas sava aizsaulē aizsauktā drauga un cīņu biedra - mūziķa Nika Matvejeva vietā.

Komponists un taustiņinstrumentālists Mārtiņš Brauns vēl šobaltdien ir pārliecināts, ka Rainis savu aktualitāti nav zaudējis. «Kaut kas no viņa vienmēr būs aktuāls. Pagāniskais, kas ir «Daugavā», tā nav reliģija. «Daugava» ir mūsu saknes, mūsu izaicinājums, – lūk, jūs mūs nemācīsit dzīvot, mums ir sava saule, pērkons, un tas nevienā mirklī neizslēdz ticību Visaugstākajam. Var domāt visādi, bet šis teksts būs aktuāls, kamēr būs latvieši.»

_{Tvarts nāks klajā jau šī gada jūlijā, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku laikā un būs jau trešais albums, kas tapis Latvijas Radio kora un skaņu ierakstu kompānijas SKANI sadarbībā Latvijas valsts simtgadei veltītā ierakstu sērijā.}