Izrāde par vienu no Latvijas pasteļglezniecības tradīciju aizsācējiem un savdabīgākajiem latviešu māksliniekiem, tautā sauktu Baskāji Irbīti, ir turpinājums «Mūzikas un mākslas atbalsta fonda» (MMAF, www.kulturmarka.lv) iestrādnēm un jau īstenotajām izrādēm šajā ciklā - veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas kultūrā un mākslā.
Voldemārs Irbe: «Kas attiecas uz zīmēšanu - tad es esmu reālists, jo zīmēju tikai to, ko redzu. Pagātnes un nākotnes zīmēšana glezniecībā nav pareiza. Viņai pieder tikai tagadne - tā kā cilvēkam ar...»
Voldemārs Irbe dzimis 1893. gada 13. novembrī Beļavas pagastā, amatnieka ģimenē. Latviešu pasteļa glezniecības meistara mākslinieciskais briedums veidojās 20. gadsmita sākumā pēc Pirmā pasaules kara un pastelim viņš palika uzticīgs līdz mūža galam. Acīmredzot darbs ar pasteli bija tuvāks mākslinieka nervozajai, nemierīgajai un kustīgajai dabai. Voldemārs Irbe bija ļoti savdabīgs cilvēks ar askētisku dzīvesveidu. Rīgas ielās bieži uzmanību saistīja neliela auguma cilvēks ar izspūrušiem matiem, pinkainu bārdu, basām kājām, ģērbies noskrandušās biksēs un virsvalkā, kurš teciņus skrēja iespiedis kasti un papīra mapi padusē. Tādu mākslinieku redzēja darbdienās un svētkos.