Izcila balss un personības lielums pakļauj Metropolitēna operas auditoriju Ņujorkā, atvadoties no Oktaviana lomas operā «Rožu kavalieris», un ļauj izbaudīt klusuma pauzi pēc pēdējās nots izskanēšanas operas partitūrā. Tomēr Elīna pazīst arī šaubas, ilgošanos un spēju saņemt sevi rokās un dzīvot.

Divus gadus sekojot Elīnas Garančas gaitām viņas dzīves nozīmīgajos notikumos kā Latvijā, tā citur pasaulē, tapusi Latvijas Televīzijas dokumentālā filma «Paslēpes mūzikā. Elīna Garanča». Filmas režisore Agita Cāne-Ķīle uzsver, ka tas ir liels gods un prieks – pieskarties tik liela talanta ikdienas dzīvei: «Veidojot tāda veida filmas, tu satuvinies ar varoni. Un, kad iegūsti viņa uzticību, vari sajust to, kas ir aiz publiskā tēla, – to personisko lielumu un spēku, to dzīves ritmu, kurā Elīna dzīvo,» stāsta Agita. Tieši tas ļauj saprast un arī skatītājam parādīt, cik milzīgu darbu un pašdisciplīnu Elīna Garanča ir ieguldījusi savos panākumos. «Televīzijas gaida rindā, lai nofilmētu interviju ar Elīnu. Mūsu priekšrocība ir tā, ka esam no Latvijas, tiekoties varam runāt latviski un aizskatuvē nokļūt tuvāk nekā citas filmēšanas grupas. Elīna mums uzticējās, un mums bija iespēja viņai sekot un reizē viņu atbalstīt,» norāda LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle.

Kad viņa sāka studēt Latvijas konservatorijā, Elīna piestrādāja par apkopēju kādā plašā Rīgas dzīvoklī. Izmantojot plašo telpu akustiku, topošā operdziedātāja trenējās, pilnā balsī dziedot savu sapņu operu ārijas. Kad kaimiņi neapmierināti sāka klauvēt pie dzīvokļa sienām, Elīnai nācās pamest šo darbu un meklēt citu vietu, kur mācīties dziedāt. Tagad, kad Elīnas balss piepilda opernamu, ir sajūta, ka viņas dvēsele ir kaila mūzikā, bet viņas absolūtā koncentrācija vienlaicīgi ir viņas cietoksnis. Elīnas samtaini smeldzīgais balss tembrs pēc abu meitiņu piedzimšanas ir ieguvis «dziļumu», bet pēc mammas zaudējuma dvēselē ieskanējusies dramatiska stīga.

Interesi par filmu jau tagad izrādījušas vairākas Eiropas televīzijas.

Filmu veidojuši: režisore Agita Cāne-Ķīle, scenāriste Daira Āboliņa, operators Edgars Bite un producenti Ieva Rozentāle, Artis Dobrovoļskis.