Filma «Mīklaini kā spogulī» notiek ierobežotā laikā un telpā - tās ir 24 stundas uz attālas salas, kuru laikā galvenā varone Karina piedzīvo spēcīgu šizofrēnijas epizodi un redz Dievu kā lielu zirnekli, neskatoties uz to, ka tikko ir pabeigusi ārstēšanās kursu slimnīcā. Filma pēta ne tikai galvenās varones psiholoģisko stāvokli, bet arī to, kā tas maina viņas attiecības ar ģimeni - tēvu, vīru un brāli - ar kuriem kopā Karina ir uz salas.

Viktors Freibergs par filmu saka sekojošo: «Bergmana filma «Mīklaini kā spogulī» ir viena no viņa tā saucamās «ticības» filmu triloģijas. Pārējās divas ir «Ziemas gaisma» par mācītāja šaubām par Dieva eksistenci un otra ir «Klusums», kuras centrā ir divu māsu attiecības, naids kā ticības surogāts. Visas trīs filmas vieno tās centrālo personāžu apziņa, ka Dievs ir mūs pametis, viņa esamības vietā ienāk tukšums un klusums. Mēs esam vieni, nav kaut kādas providences uz ko indivīds spētu paļauties. Bet izmisums un bezcerība ir izcila kino augsne. Māksla nevar rasties uz pašapmierinātības un iluzoras labklājības pamata. Man gribas pievienoties Bergmanam, ka patiesas mākslinieciskas vērtības bez ciešanām un sāpēm nav vispār iedomājamas.»

2018. gada kinolektorija tēma ir reibinošais neprāts, un tiks izrādītas filmas, kas to apskata gan formā, gan saturā.

Biļetes uz seansu: 4/5 EUR, pieejamas kinoteātra «Splendid Palace» kasē un mājaslapā.

_{Kinolektoriju finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.}

_{Plašāka informācija: www.kinomuzejs.lv, www.splendidpalace.lv}