Atmiņu pasākumam dots nosaukums «Atkal, atkal ir debesis pušu…» un tas sāksies trijos pēcpusdienā. Bijušajā Latvijas Teātra darbinieku savienības atpūtas namā «Rūķīši», kas darbu uzsāka pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, aizvien vēl jūtams teatrāļu gars un aura, jo savulaik tur intensīvā radošajā režīmā tikušās daudzas šīs sfēras personības un nama telpās radies ne viens vien pēcāk uz dažādām teātru skatuvēm uzvests dramaturģijas darbs. Teātra darbinieku atpūtas nama vietu savulaik izvēlējās pats Dailes teātra dibinātājs Eduards Smiļģis, vadoties pēc brīvas, mākslinieciskas sajūtas.

Sākotnēji mājai bija astoņas, pēc piebūves rašanās – jau 15 istabas. Pusdienas radošās personības ēda netālajā modernisma pērlē – restorānā «Sēnīte». «Rūķīšos» atrodamas arī aktrises Lilitas Bērziņas un dramaturga Pētera Pētersona piemiņas istabas, kā arī dramaturga Paula Putniņa darbistaba. Tagadējā viesu nama saimnieki Maija un Valdis Martinsoni pret teātra vēstures artefaktu saglabāšanu attiecas ar lielu pietāti, kā rezultātā jau pati ēka vien uzskatāma par aizraujošu ciemošanās un apskates objektu.

««Rūķīši» bija mūsu teātra un kino dramaturgu darbnīca, kur autori ieradās, lai atslēgtos un atdotos darbam, bet bieži vien prieks par jauko kompāniju ielauzās kā nelūgts viesis,» ar smaidu atceras kādreiz biežs ciemiņš teātra darbinieku atpūtas namā – režisors Jānis Streičs. «Taču labs labu nemaitāja un «Rūķīšos» tapa gan labi scenāriji, gan izcilas lugas.»

Pasākumā 28. janvārī tiks sarūpēts teātra darbinieku atpūtas nama ziedu laikiem atbilstošs cienasts un būs iespēja pabaudīt kafiju Lilitas Bērziņas istabā, izmantojot autentiskas tā laika kafijas krūzes.

Uzstāsies jauktais koris «Sēja», kas kļuvis par Sējas novada godu un lepnumu, pateicoties savai mākslinieciskajai aizrautībai un diriģentam Kasparam Ādamsonam. Koris uzvarējis jau vairākos starptautiskos konkursos gan Latvijā, gan ārvalstīs un regulāri sadarbojas ar dažādiem profesionāliem mūziķiem, uzstājoties Latvijas baznīcās un citās koncertvietās. Šobrīd koris intensīvi gatavojas XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.

Atmiņu pasākumu vizuāli un emocionāli papildinās gaismu projekcija. Mākslinieciski tiks izgaismoti trīs ozoli, kas atrodas netālu no Gaujas krasta uzceltā nama gleznainajā pagalmā, ieskicējot arī «Latvijas Goda apļa» gatavošanos Latvijas valsts simtgades zīmē novembrī notiekošajam festivālam «Staro Rīga».

«Šogad katru nedēļas nogali kāds no Latvijas novadiem arī staro ar kādu no gaismas festivāla «Staro Rīga» objektiem vai arī novadam rakturīgu, īpaši veidotu gaismas objektu vai izgaismojumu,» piebilst festivāla «Latvijas Goda aplis» kuratore Diāna Čivle. «Ikviens ir aicināts pats vai kopā ar ģimeni paciemoties Latvijas novados, novērtējot mūsu valsts dažādo skaistumu un vēl dažādāko kulturālo mantojumu un pagodinot to iedzīvotājus Latvijas simtgades zīmē!»

Ieeja pasākumā «Atkal, atkal ir debesis pušu…» būs bez maksas. To rīko biedrība «Staro 100» sadarbībā ar viesu namu «Rūķīši», Sējas novada domi un Sējas kultūras namu. Plašāka informācija par pasākumu atrodama festivāla «Latvijas Goda aplis» mājas lapā godaaplis.lv. Nākamais pasākums notiks 3. februārī Rēzeknes novadā un tam dots nosaukums «Dzejas gaisma Rēzeknē».

Festivāls «Latvijas Goda aplis» ir viens no Latvijas valsts simtgades projektiem, kas jau kopš pērnā gada novembra godina dažādus Latvijas novadus un to ievērojamās personības, katru nedēļu ciemojoties kādā no daudzajām skaistajām un stāstiem bagātajām valsts vietām un aicinot pievienoties ikvienu interesentu un pašmāju kultūras cienītāju. Festivāls turpināsies līdz pat šā gada novembrim, kulminējot gaismas festivālā «Staro Rīga». Attiecīgi arī «Latvijas Goda apļa» pieturvietās tiek ieskicētas gaismu festivāla vizualizācijas, radot vēl emocionāli pacilājošāku noskaņu. Ikvienam saimniekam vai saimniecei vēl ir iespēja kļūt par Goda saimnieku vai Goda saimnieci, aicinot «Latvijas Goda apli» paciemoties un svinēt valsts simtgadi arī savā pusē.

_{Festivālu «Latvijas Goda aplis» rīko biedrība «Staro 100» sadarbībā ar novadu pašvaldībām, kultūras centriem un namiem, nevalstiskām organizācijām, novadu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas valsts simtgades biroju. Festivāla rīkošanu līdzfinansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.}