Mūsu uzdevums ir pārliecināt skatītājus, ka pieticīgās krievu valodas zināšanas nav barjera, centīsimies piesaistīt skatītājus ar izrādēm, kur valodas zināšanas nav tik būtiskas.»
Kā piemēru Bjorka min izrādi «Graņonka», kas balstoties uz etīdēm un improvizācijām. «Es pazīstu cilvēkus, kas atnāca uz šo izrādi, šauboties, vai ar savām pieticīgajām krievu valodas zināšanām sapratīs aktieru runāto. Pēc izrādes viņi priecīgi teica: «Es visu sapratu, nākšu arī uz citām izrādēm un aicināšu līdzi draugus.»»
RKT darbības virzieni, pēc direktores domām, ir pareizi, tie tikai aktīvāk jāattīsta. Daudz aktīvāk esot jāattīsta Mazās skatuves un Eksperimentālās skatuves iestudējumi. «Mūsu uzdevums ir strādāt tā, lai saglabātu RKT, krievu skatuves mākslas tradīcijas, krievu aktieru skolas izrāžu stilu, ko pazīst un mīl mūsu pastāvīgie skatītāji. Bet ir jāstrādā arī ar Eiropas teātru stilistiku, kas ir tuvāka latviešu skatītājiem. Mūsu uzdevums ir, nedaudz izmainot savu redzējumu, piesaistīt RKT arī šo skatītāju daļu,» uzsver Bjorka.
Pēc viņas domām, Krievu teātrim jābūt daudz aktīvākam, jāver durvis vaļā un «jāiet ārā no savas komforta zonas». Būtu arī labi, ja RKT aktieri piedalītos latviešu teātru iestudējumos, kopējos projektos, uzskata RKT vadītāja.
Visa intervija ar Bjorku lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā «LETA+».