Krivade norāda, ka Latvijas valsts simtgades programmas izstāde izgaismo līdz šim vēsturē nenovērtētu neparastu Latvijas trimdas 20.gadsimta personību - dejotāju un publicisti Aiju Bertrāni. Viņa kopā ar vīru, amerikāņu dejotāju un mākslinieku Raimondu Dunkanu, Parīzē vadīja alternatīvas izglītības telpu un komūnu «Akademia». Sapludinot kopā kapitālisma kritikā sakņotas idejas, vēlmi ikdienā izdzīvot Seno Grieķiju un Latvijai raksturīgo «dabisko» dzīvesveidu, akadēmijā varēja apgūt dejas, mākslas un amatniecības kursus, tai bija sava galerija un izdevniecība un tur notika teātra un dejas iestudējumi. «Akademia» bija 20.gadsimta Parīzē ne tikai mākslinieciski un ideoloģiski jauns strāvojums, bet arī saikne ar Latvijas trimdas kopienu Parīzē - uz brīdi tās ēkā pat norisinājās Latvijas vēstniecības rīkotie pasākumi.

Izstāde «Akademia: Performing Life» ir par vēstures rakstīšanu, saaužot kopā faktus, pieņēmumus, atmiņas, interpretācijas un - pats svarīgākais - mūsdienu mākslinieku balsis, skaidroja Krivade. Pēc viņas stāstītā, Latvijas un citu valstu mākslinieki savos darbos tiecas atklāt idejas, ko iemieso akadēmija un Aijas Bertrānes dzīvesstāsts - alternatīvas esošajai izglītības sistēmai, kolektīvās utopijas, dažādas radošuma izpausmes un saikni starp mākslu un amatniecību. Tāpat izstāde vedina pārdomāt tādu komūnu kā akadēmija pretrunīgos aspektus, piemēram, tās līdera personības kultu, kuru nekritiski atbalsta virkne sekotāju.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projekts «Pārnēsājamās ainavas» pievēršas ar migrāciju saistītai identitātes maiņai, kas rodas, vienas kultūras iezīmēm pārklājoties ar citām un veidojot jaunas kombinācijas, un kalpo kā atsauce uz idealizētiem dzimtenes atmiņu tēliem, urbānās vides nospiedumiem vai spēcīgām politiskām pārliecībām, kas bieži vien pavada pašus emigrantus un ar migrāciju saistītās pārmaiņas, pastāstīja Krivade.