Arvīds Ozoliņš (1908–1996) ir izcils latviešu baletdejotājs, Aleksandras Fjodorovas (Александра Фёдорова, 1884–1972) un Ļeva Fokina (Лев Фокин, 1906–1974) skolnieks, kurš 20. gadsimta 30. gados dejojis Sergeja Djagiļeva (Сергей Дягилев, 1872–1929) «Krievu sezonu» idejas turpinātāja pulkveža De Bazila (Wassily de Basil, 1888–1951) baleta trupā baletmeistara Leonīda Mjasina (Леонид Мясин, 1896–1979) vadībā un uzstājies Londonā, Montekarlo, citās Rietumeiropas pilsētās, ASV un Dienvidāfrikā. Angļu žurnālisti pēc trupas izrādes Koventgardenā, vērtējot Arvīdu Ozoliņu Mihaila Fokina (Михаил Фокин, 1880–1942) viencēliena baletā «Rozes gars», salīdzināja viņu pat ar slaveno Vāclavu Ņižinski (Vaslav Nijinsky / Вацлав Нижинский, 1889–1950).

Viesizrāžu laikā Ozoliņš tikās ar tādām 20. gadsimta ikonām kā Sāra Bernāra (Sarah Bernardt, 1844–1923), Čarlijs Čaplins (Charlie Chaplin, 1889–1977), Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich, 1901–1992), Mihails Čehovs (Михаил Чехов, 1891–1955). Izrādes ar mākslinieka piedalīšanos skatījās Grēta Garbo (Greta Garbo, 1905–1990), Mērija Pikforda (Mary Pickford, 1892–1979) un citas tā laika slavenības. Lielāko savas dzīves daļu Arvīds Ozoliņš veltījis Latvijas Nacionālās operas skatuvei un pedagoģiskajam darbam Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā.

Arvīdu Ozoliņu un Aleksandru Beļcovu (Александра Бельцова, 1892–1981) draudzība saistīja no 30. gadiem. Tieši tad parādījās pirmie Beļcovas veidotie Ozoliņa portreti. Arī visus turpmākos gadus, līdz pat savai nāvei (viens no Beļcovas pēdējiem mākslas darbiem ir bijis Arvīda Ozoliņa portrets), māksliniece gleznoja un zīmēja baletdejotāju mēģinājumu laikā, aizkulisēs, grimēšanas telpā, skatuviskajos tēlos un arī mājīgi nepiespiestā atmosfērā. Šie darbi atklāj gan dejotāja personības šķautnes, gan ilustrē Aleksandras Beļcovas daiļrades izmaiņas un attīstību.

Viens no saistošākajiem eksponātiem izstādē ir Arvīda Ozoliņa čemodāns ar skatuves tērpiem, kuros viņš dejoja savas partijas De Bazila trupas sastāvā pasaules turnejas laikā. Kostīmus papildina fotogrāfijas ar izrāžu skatiem, fotoportreti, fotoreportāžas attēli no ceļojumiem un tā laika presē publicētie raksti no dejotāja privātā arhīva.

Izstādes laikā apmeklētājiem būs iespēja noskatīties Arvīda Ozoliņa interviju ar Tatjanu Sutu (1923–2004), kas tika filmēta mākslas vēsturnieces dzīvoklī, kur šobrīd atrodas R. Sutas un A. Beļcovas muzejs. Savā stāstā baletdejotājs krāšņi apraksta ceļojumus, komentē tikšanos ar 20. gadsimta leģendārajām personībām, dalās atmiņās par Latvijas baleta zvaigznēm.

Ekspozīcijā aplūkojamie mākslas darbi, fotogrāfijas, dokumenti un kostīmi nāk no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijām. Izstādi papildina pasākumu programma, kas iekļauj «Sarunas muzejā» ar izstādes kuratori Dr. art. Nataļju Jevsejevu, lekcijas, atmiņu vakaru un citas aktivitātes.