«Tikai dziesma nenosalst. «Mikrofons» – Latvijas leģenda» ir grāmata par leģendārā estrādes dziesmu konkursa vēsturi, par tā veidotājiem un dalībniekiem. Autori ir bijuši raidījuma «Mikrofons» vadītāji un balsis radioviļņos Lia Guļevska un Gunārs Jākobsons.

«Mikrofona» vēsturi cilājot, atlasītas nozīmīgākās lapaspuses, svinīgākie, jestrākie un skandalozākie atgadījumi, kas raksturo gan konkursa lielo nozīmi, gan PSRS laika tikumus un cilvēkus. Grāmatas autoru, radioraidījuma un aptaujas veidotāju, dalībnieku atmiņu stāstus papildina unikāls, iepriekš nepublicētu fotogrāfiju klāsts.

Radio rada māju sajūtu, bet vēl augstākā līmenī šī sajūta bija tad, kad leģendārais radio diktors un žurnālists Gunārs Jākobsons ar kolēģiem izgudroja plaši pazīstamo izpildītāju konkursu, tautā sauktu par «Mikrofona aptauju». Radies uz radioraidījuma «Mikrofons» pamata, tas pulcēja ne tikai talantīgus Latvijas mūziķus, komponistus un producentus, bet arī daudzus jo daudzus mūzikas mīļotājus – mūsu pašu cilvēkus.

«Mikrofona» raidījums radio sāka skanēt 1965. gadā. Bet jau 1968. gadā tika sarīkota pirmā dziesmu aptauja. Aptaujas konkurss padomju ierēdņiem šķita pārlieku bīstams, tāpēc no 1972. līdz 1975. gadam pasākums nenotika... Atgriežoties jau 1976. gadā, aptauja ar nelielu pārtraukumu Andropova laikā dzīvoja un plauka līdz pat 1994. gadam. Tas bija pasākums, kas īpaši pieņēmās spēkā atmodas laikā, kā arī nostiprināja mūsu iemīļotāko mūzikas komponistu un izpildītāju slavu – par absolūtu aptaujas fenomenu izvērtās Raimonda Paula dziesmu triumfs, estrādes un stila ikonu statusā nostiprinājās Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna, «Līvi» un «Jumprava»...

Grāmatas autore Lia Guļevska: «Grāmata par Mikrofonu nav tikai grāmata par Latvijas radio populārāko raidījumu, tā leģendārajām dziesmu aptaujām un šīs programmas veidotājiem. Grāmata ir par mums visiem. Neatkarīgi no tā, kur katrs atradās - radio studijā vai savā mājā pie radiouztvērēja. Jo «Mikrofons» runāja par visu un ar visiem. Slēgtajā laikā mēs runājām zemtekstos un līdzībās, un cilvēki visu saprata. Tumšajos rudeņos, kad aiz loga pūta nemīlīgi vēji, cilvēki ieslēdza radioaparātu un, klausoties «Mikrofonu», jutās vienoti. Dziesmās, sajūtās, savos sapņos par brīvību.»

Grāmata ir veltījums Latvijai jubilejā. Jo Latvija taču nav tikai politika, varas lēmumi un vēsturiskās peripetijas. Latvija – tie ir cilvēki. Simtiem un tūkstošiem, pat miljoniem cilvēku, kas pieredzējuši valsts gaišās un tumšās puses. Bet visvairāk Latvija ir ģimene un māju sajūta, ko dāvā vienkāršas lietas, saskarsme, latviešu dziesmas, labi pazīstama diktora balss iemīļotajā radio – šarmanta vakarā un modra no rītiem, skaists koncerts televīzijā...