Ņina Ņeznamova

«Talantīgā, savdabīgā teātra aktrise Ņina Ņeznamova ir unikāls M.Čehova Rīgas krievu teātra zīmols. Vēl jo vairāk – viņa ir Latvijas kultūras rota. Personība, kas prot dāvāt. Gan kā māksliniece, gan kā cilvēks. Dzimusi Volgogrādas apgabalā, turpat absolvējusi teātra studiju, Ņeznamova 1963. gadā tika uzaicināta strādāt Rīgas Krievu drāmas teātrī, kura galvenais režisors toreiz bija Arkādijs Kacs – mākslinieks, kas teātrim pavēris unikālu radošo dzīvi, brīvu no socreālisma štampiem. Kaca talanta paspārnē tad arī uzplauka aktrise Ņina Ņeznamova. Aktrise varēja mirdzēt labi kopto dāmu – nežēlīgo uzvarētāju lomās, kāda, piemēram, bija viņas apbrīnojami pievilcīgā un vienlaikus teju ledainā Arkadina izrādē «Kaija» vai, teiksim, godkārīgā Ģertrūde, kas karalienes kroņa dēļ apspiedusi, pat izvarojusi savu dabu, gadiem tēlojot mīlu pret savu vīru Klaudiju («Hamlets»). Bet līdzās tapa pavisam citas varones – skaistas ne tikai ārēji, bet arī dvēselē. Šajā kontekstā gribas atcerēties aktrises veidoto Antonijas tēlu iestudējumā «Skroderdienas Silmačos» .Viņas saimniece bija labestīga, kaut stingra, garīgi ļoti dziļa, inteliģenta. Tāda ir arī pati Ņeznamova. Ne velti viņa bija tā, kas Atmodu nenicināja, saprata un, pretstatā daudziem Rīgas krievu drāmas aktieriem, Arkādijam Kacam nopakaļ uz Krieviju neaizbrauca. Nē, Ņina Ņeznamova ir Latvijas krievu aktrise, māksliniece, kas dāsni turpina bagātināt mūsu zemes māksliniecisko jaunradi,» tā teātra zinātniece Maija Svarinska

«Mēs ar Ņinu Ņeznamovu uz skatuves kopā esam strādājuši 45 gadus. Spēlējām vistuvākos cilvēkus – vīru un sievu, līgavu un līgavaini, mīlniekus. Viņa bija ļoti laba partnere, īpaši jaukas atmiņas ir no «Vestsaidas stāsta». Joprojām esam draugi un varu teikt tikai vissiltākos vārdus – Ņina Ņeznamova ir lieliska aktrise un brīnišķīgs cilvēks. No sirds apsveicu!» tā aktieris Rodions Gordijenko.

«Kad 1977. gadā es atbraucu uz Rīgu, pirmā aktrise, kuru es ieraudzīju uz Krievu teātra skatuves bija Ņina Ņeznamova – jauna, skaista, talantīga. Varēju tikai sapņot spēlēt kopā ar šo mākslinieci. Ņina Ņeznamova tad spēlēja galvenās lomas. Jau 40 gadus mēs ar Ņinu Ņeznamovu esam spēlējušas kopā izrādēs, tādās, kā «Cilvēks no Lamanšas», «Mirāža», «Skroderdienas Silmačos» , «Bravo Laurensija», «Retro» u.c. Mēs vienmēr viena otru atbalstījām. Ņina Ņeznamova ir ļoti laba partnere, improvizatore, vienmēr redz un dzird otru, nebaidās ne no kādām lomām, sūta enerģiju partnerim un skatītājam, lai izveidotos laba izrāde. Viņai ir savs fanu pulciņš. Es viņu mīlu. Es viņai - «Ņinom uže padajut ļistja» (Ņinom jau lapas birst) , bet viņa – Mēs vēl izsitīsimies...» tā aktrise Irina Jegorova.

«Man ir palaimējies «dzīvot» kopā ar Ņinu Ņeznamovu vienā grimmētavā. Viņa ir ļoti talantīga aktrise, bet visvairāk es viņā apbrīnoju spēju rūpēties par saviem kolēģiem jau daudzu gadu garumā. Un, protams, Ņina Ņeznamova ir īsts profesionālis savā profesijā – disciplīna, atbildība, darba spējas. Šīs īpašības ir kopā ar viņu nepārtraukti. Nekad neesmu dzirdējusi, ka viņa par kaut ko žēlotos. Vienmēr viņa ir dzīvespriecīga un laipna, un vienmēr gatava strādāt. Tāds rūdījums šodien ir retums,» tā aktrise Olga Ņikuļina.

Mihails Kublinskis

«Latvijas Nacionālais teātris ir režisora Mihaila Kublinska vienīgā darba vieta. Šeit viņš ienāca tūlīt pēc 2. vidusskolas beigšanas un sāka strādāt par mēbeļnieku rekvizītoru. Sekoja piedalīšanās masu skatos un epizodiskas lomiņas, bet kopš 1965. gada Kublinskis ir šī teātra režisors. Absolvējot toreizējās Latvijas Valsts Konservatorijas režijas nodaļu, viņa diplomu parakstījis Eduards Smiļģis. Gadu gaitā tika izstrādāts, noslīpēts režijas rokraksts, kur ļoti lielu lomu spēlē ikviena tēla psiholoģiskais piesātinājums, izrādes telpiskais risinājums, tās estētiskās kvalitātes. Kā režisoram viņam ir svarīgs sabalansēts domu biedru ansamblis, bet, izvēloties dramaturģisko materiālu, režisors to saista ar konkrētām mākslinieciskām individualitātēm. Lielā mērā tieši viņš veidojis aktieru Lāsmas Kugrēnas, Antras Liedskalniņas, Māras Zemdegas, Lolitas Caukas, Lienes Gāliņas, Ģirta Jakovļeva, Inta Burāna, Aināra Ančevska, Jāņa Āmaņa radošās biogrāfijas. Repertuāra izvēlē viņu allaž interesējuši latviešu teātru praksē neaprobēti darbi. Savukārt jaunas kvalitātes, jauni izteiksmes meklējumi un atklājumi saistās ar Aktieru zāles izveidi 70. gadu vidū. Tieši Kublinski teātra ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Alfreds Jaunušans izraudzījās par sava «posteņa» pārmantotāju. Viņam gan atvēlēti bija tikai divi gadi (1987-1989). Kublinskis tandēmā ar Jaunušanu ir bijis arī jaunās aktieru paaudzes audzinātājs – aktieru meistarības pedagogs, vairākiem NT aktieru kursiem iestudējot diplomdarba izrādes. Par nopelniem latviešu teātra attīstībā apbalvots ar augstāko apbalvojumu - Trīs Zvaigžņu ordeni,» Rita Melnace (LNT literārā konsultante).

«Personība, kas neietilpa rāmīšos. Jūtīgs un nežēlīgs pret sevi, citiem. Laikabiedru dedzināts un dauzīts kā saulē izlikts persiešu tepiķis. Sarežģītu, smalku rakstu caurausts, savu muguru turēja taisnu un Režisora kroni mirdzināja koši. Šoreiz par trim, manuprāt, vērtīgākajiem dārgakmeņiem. Pirmais Latvijas teātra vēsturē spēja mazās zāles jaudu darbināt tā, ka enerģijas plūsma sasildīja un uzlādēja tūkstošu sirdis. Atvēra un jaunā pakāpē padarīja neaizmirstamus aktierus, kuriem Radītājs līdz ar talantu bija devis arī intelektu, prātu, gudrību. Lidija Freimane un Jānis Kubilis. Māra Zemdega un Ints Burāns. Lāsma Kugrēna un Jānis Reinis. Vēl citi. Kā neviens no divdesmitā gadsimta otras puses režisoriem bija apveltīts ar nevainojamu izrādes vizuālo redzējumu, gaumi, stila izpratni. Scenogrāfi nereti bija tikai viņa ieceru izpildītāji. Saprata un parādīja cilvēka ārējo un iekšējo skaistumu, dramatismu, neaizsargātību, paradoksus ar precīzām detaļām. Pagātnes formā par dzīvu cilvēku? Bet kas ir režisors, aktieris bez sava teātra?» Ingrīda Burāne.

«Mihails Kublinskis - režisors ar gudru pieeju darbam, psihologs, spēj piekļūt aktiera sajūtu pasaulei, neizrādot to, prāta un emociju balansa speciālists. Augstas klases režisors!» aktieris Mārcis Maņjakovs.

«Ar režisoru Mihailu Kublinski tikāmies gan mākslā, gan dzīvē. Mākslā tiešām satikāmies, dzīvē, ar nelielām pieturām gājām viens otram garām. Režisora daba ir samezglota, ar melniem uzplaiksnījumiem, kuros viņš ārda pats sevi. Toties mākslā apveltīts ar īpašu talantu – sajust, atklāt laiku, apsteigt to. Kā izrādēs «Elektra, mana mīla», «Ceplis», pirms daudziem gadiem iestudētajā un tolaik smagi nokritizētajā «Mēnesis uz laukiem.» Režisors apveltīts ar izsmalcinātu gaumi, prasmi atklāt visa vecuma aktieros īpašības, par kurām pašiem nav bijis nojausmas, arī manī. Uzdrošinos dēvēt sevi par Tavu aktrisi un apsveicot Tevi, pievienot pateicību par mūsu ilgstošo radošo sadarbību,» tā aktrise Māra Zemdega.

_{Gada balva teātrī «Spēlmaņu nakts» šogad notiks jau 24. reizi un tās norises atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.}