Albuma dinamikas līkne turpina augt līdz ar «Laikmetu» – arī Latvijā atzinību guvušo baltkrievu «Super Besse» ātri ritmisko un grūvīgo skanējumu nedaudz atgādinošu sociālo grāvēju, kas tiešā veidā uzdod jautājumu: «Vai tā var būt, ka paliek pāri tukšums? Kas tas par laikmetu? Kurš apstāsies?»
Pirmais albuma radio vēstnesis, kas līdz publikas ausīm nonāca jau pērn, «Bukovskis zinātu…» diezgan konkrēti iezīmē albuma vēl vienu galveno tematiku – indivīda pagrūto sadzīvošanu ar apkārtējo mūsdienu pasauli un ar mūsu valsti. «Kā smilšu graudi, Kā smiltis caur pirkstiem… Uz kurieni mēs ejam? Cik laika atlicis?»
«Satelīti» ļoti precīzi uztvēruši emocionālos apziņas viļņus, kas veļas sabiedrībā. Un tas laikam arī ir vislabākais kvalitatīvu, līdzdomājošu un reaģējošu mākslinieku rādītājs.
Albuma pāris noslēdzošie skaņdarbi ir nedaudz optimistiskāki. Lēnais disko «Palikšu tepat» ir samierinoši melodisks un neuzbāzīgs skaņdarbs par savas valsts mīlestību, lai kādi laiki tai arī nebūtu jāizdzīvo. Šāda optimisma dzirkstele muzikālo līdzību sarakstā pat liek iedomāties par «Lādezera» daiļradi.
Noslēdzošais «Līdz rītam» savukārt ir steidzīgi nesteidzīgs un nemainīgi plūstošs jam session, kur viena no galvenajām lomām atkal atvēlēta akustiskajai ģitārai un kas arī šoreiz nedaudz atgādina Imanta Kalniņa muzikālās noskaņas. Kaut kas jaunajā «Satellites LV» skanējumā liek saklausīt gan ārzemju, gan jo īpaši pašmāju lielmākslinieku diezgan tipiskas nianses. Vai tas vārētu būt mūsdienu skaņu mērcē pasniegts briedums ar ģeogrāfiski ieausto kodu? Visticamāk, ka tā. «Satellites LV» jau sen atraduši savu stabilu vietu uz Latvijas mūzikas skatuves un šis albums to tikai vēlreiz apliecina.
Albums no 6. oktobra digitāli pieejams visos mūzikas straumēšanas servisos.
No 11. oktobra kompaktdiskos visos mūzikas veikalos un grāmatnīcās.
Materiāls tapis sadarbībā ar žurnālu «Ir».