Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Pirmizrāde izrādei «Trīs māsas. Refleksija». Ieskaties foto!

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Nacionālais teātris

12.oktobrī Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrāde Vladislava Nastavševa iestudējumam «Trīs māsas. Refleksija».

1900. gads, kad sarakstīta Antona Čehova luga «Trīs māsas», noteikti ir viens no interesantākajiem gadiem jaunāko laiku vēsturē – mainās 19. un 20. gadsimts. 19. gadsimts paņem sev līdzi ne tikai garās sieviešu kleitas vai sveču gaismu, vietā piedāvājot sieviešu tiesības un elektriskās spuldzītes, vēsturē lēnām aizritinās sapnis par pilsētu, jo pilsēta kļūst par ikdienu, kas ne vienmēr ir mākslas notikumu piepildīta, fonā šķindot vīna glāzēm kafejnīcās. Pilsēta ir garas darba stundas, lai nopelnītu maizi, svaiga gaisa un zaļu koku trūkums, kā arī pilnīgi citas cilvēku savstarpējās attiecības. Tomēr Maskavas tēls «Trīs māsās» vēl ir paradīze, māsu dzīvē – zudusī paradīze, jo Maskavā pagājusi viņu bērnība, kamēr viņu jaunība, viņu labākie dzīves gadi aizrit provinces pilsētiņā, jo uz turieni nozīmēts dienēt viņu tēvs – baterijas komandieris. Kopš tēva nāves pagājis gads, lugas 1. cēliens rit jaunākās māsas Irinas vārda dienā maija ziedonī. Šāda ir ekspozīcija, ar kādu sākas viena no pasaules nozīmīgākajām lugām, kas piedzīvojusi tūkstošiem interpretāciju un ko autors iecerējis kā komēdiju.

Vladislavs Nastavševs par lugas izvēli saka: «Es vienmēr esmu sapņojis iestudēt Čehovu. Kad biju jauns, man ļoti patika «Kaija», bet tagad mīļākā Čehova luga ir «Trīs māsas». Es esmu mācījies divās teātra skolās – Pēterburgā un Londonā –, un abās iestājeksāmenos man bija jāanalizē «Trīs māsas»».

Šajā iestudējumā tiks izmantots Edītes Tišheizeres tulkojums, par ko režisors saka: «Tas ir ļoti mūsdienīgs teksts. Edītei Tišheizerei ir izdevies ļoti labs tulkojums – tas ir dzīvs, tas skan tā, kā cilvēki varētu runāt tagad, bet reizē tas ir arī ļoti precīzs, Edīte Tišheizere paliek līdz sīkumiem uzticīga oriģinālam un vienlaikus padara to mūsdienīgu. Arī tēli automātiski sanāk dzīvi un nepastarpināti.»

Lomās: Marija Bērziņa, Daiga Kažociņa, Madara Botmane, Mārcis Maņjakovs, Zane Jančevska, Egils Melbārdis, Arturs Krūzkops, Kaspars Zvīgulis, Astrīda Kairiša, Ģirts Jakovļevs, Kaspars Dumburs, Juris Hiršs, Romāns Bargais, Kristaps Ķeselis, Raimonds Celms, Artis Drozdovs, Valdis Zilveris.

Vladislava Nastavševa un Artūra Arņa scenogrāfija, Rūtas Kuplās kostīmi, Valda Zilvera muzikālais noformējums, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

Nepalaid garām!

Uz augšu