Daugavpils cietokšņa spoku zirga atklāšana kā kulminācijas pasākums notiks pusnaktī no 9.jūnija uz 10.jūniju Rotko mākslas centra organizētajā Trešajā Mākslas naktī, kas katru gadu norisinās Daugavpils pilsētas svētkos.

Par šī gada simpozija uzvarētājdarbu kļuva tēlnieka Peršēvica vadītās mākslinieku grupas piedāvātā lielformāta zirga skulptūra «Cietokšņa spoks», pie kā mākslinieki Peršēvics, Ivonna Kalita un Kaspars Čekotins savu darbu tēlnieka Peršēvica darbnīcā Liepājā sāka jau marta nogalē.

«Autoru redzējums un idejiskais piedāvājums ir oriģināls un faktoloģiski sasaistīts ar Daugavpils cietoksni, tēlniecības objektam papildu piešķirot vēsturisko dimensiju. Zirga rēgs arī tēlnieciski ir oriģināls risinājums, ar savu luminiscējošo krāsojuma atblāzmu diennakts tumšajā laikā atgādinot par gaismas uzvaru pār tumsu,» simpozija žūrijas izvēli pamatoja Rotko mākslas centra vadītāja vietnieks Māris Čačka.

Lai gan pēc konkursa iecerēm skulptūra bija jāveido pašā Daugavpilī mēnesi garā simpozija laikā, spoku zirga skulptūra ir darināta Liepājā, jo tik apjomīgam darbam ir nepieciešams ilgāks laiks un apstākļi, kurus ērtāk ir nodrošināt tēlnieka darbnīcā. Četrus metrus augsto zirga skulptūru uz Daugavpili atvērtā treilerī nogādās profesionāla loģistikas kompānija. «Skulptūras pārvešanu nevarēs nepamanīt visā ceļa garumā no Liepājas uz Daugavpili. Skats būs diezgan iespaidīgs!» vērtē mākslinieki. Daugavpilī skulptūru plānots nogādāt 30.maija rītā.

«Galvenais iedvesmas avots skulptūrai ir pats Daugavpils cietoksnis. Katrai senai un ievērojamai būvei ir savs spoks. Daugavpils cietoksnim tas ir kara zirgs; tāpat kā cietokšņi, kara zirgi bija svarīgas militārās infrastruktūras sastāvdaļas, kas gandrīz vienlaicīgi kļuva nederīgas, attīstoties militārajai tehnikai. Parasti karu sausais atlikums ir nevis medaļas un cēlas uzvaras, bet gan sakropļotas un izpostītas dzīves. Pirmā mana asociācija ar karu ir Pirmā pasaules kara fotogrāfijas, kurās redzami pārsējos ievīstīti ievainotie karavīri, tādēļ tas kara zirga spoks arī ir tāds apcerīgs un sabindēts, nevis auļojošs ar vējā plandošām krēpēm,» skulptūras koncepciju vēlreiz skaidro tēlnieks Peršēvics.